Dabasgāzes un elektroenerģijas tarifi palielinās, jo pieaug ekonomiskā aktivitāte

No 1. jūlija palielinās dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām - no 25 līdz 43%, savukārt, elektroenerģijas tarifi, kas piesaistīti elektroenerģijas cenai biržā, pieaug jau no gada sākuma. Resursu cenu svārstības tirgū notiek  cikliski. Ja pērn cenas gan gāzei, gan elektroenerģijai samazinājās un bija reizes, kad elektrības cena pat bija negatīva, tad šobrīd cenas aug un viens no iemesliem - palielinās ekonomiskā aktivitāte.

AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Mucinieks skaidro, ka elektroenerģija tiek tirgota brīvajā tirgū un katrs var izvēlēties tirgotāju, no kā elektrību pirkt. Tie, kas elektrību pērk par biržas cenu, sadārdzinājumu jau izjūt, citi tarifu pieaugumu izjutīs, pārslēdzot jau esošos līgumus. 

Ziemeļeiropa ir reģions, kur procentuāli daudz enerģijas iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem – galvenokārt tā ir ūdens un vēja enerģija. Ja ir labvēlīgi laika apstākļi, proti, daudz ūdens vai vējains, tajos periodos elektroenerģijas cena ir zemāka. Šis gads nav bijis ļoti labvēlīgs no laika apstākļu viedokļa, līdz ar to ievērojami vairāk elektroenerģijas jāsaražo no fosilajiem energoresursiem un dabasgāze, kas ir būtiska priekš elektroenerģijas ražošanas, tās cena arī ir būtiski kāpusi. Sākot no gada sākuma, visiem tirgotājiem pieaugums šobrīd ir ap 40%. Kopējais rēķinu pieaugums šobrīd veidojas vidēji 15 – 20%, vidējai mājsaimniecībai tie ir apmēram 3 eiro mēnesī.

Elektrības un gāzes cenu veido ne tikai pats produkts, bet arī maksa par piegādi. AS "Latvijas Gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs stāsta, ka no 1. jūlija pieaugs dabas gāzes sadales tarifi. Gāzes cenas ietekmē arī aizvadītā samērā aukstā ziema, kas iztukšoja gāzes rezervju uzkrājumu.

Šobrīd ir pieprasījums pēc dabasgāzes Rietumeiropā, lai uzpildītu krājumus nākamajai ziemai un tas palielina cenu. Otrs - ir pieaudzis sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījums Āzijā, kas nozīmē, ka ir samazinājies piedāvājums Eiropā. Pēdējais ir siltie laika apstākļi, aug pieprasījums pēc elektrības kondicionēšanas jaudām. Elektrība tiek ražota arī no dabasgāzes un tas palielina cenas. Kopējais tarifu pieaugums, ja gāzi izmanto apkurei, ir 25 – 35%. Ja gāzi izmanto ēst gatavošanai, tad pieaugums ir 43% jeb 2 eiro mēnesī. Bet tas nav tikai uz dabasgāzes rēķina, tas ir arī uz sadales tarifu pieaugumu, teiksim, no 1.98 pieauguma 1.13 ir sadales fiksētās maksas pieaugums.

Elektroenerģijas un gāzes cenas uzrauga Sabiedriskā pakalpojumu regulēšanas komisija.  Enerģētikas departamenta pārstāvis Jānis Negribs vērtē, ka citur Eiropā elektronerģijas cenas augušas pat straujāk nekā Latvijā.

Skatoties pēc Eurostat datiem, mēs redzam, ka Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija ir bijusi 8. zemākā vidējā cena par kw starp 27 Eiropas dalībvalstīm. Šie indeksi iekļauj visas izmaksas, tai skaitā OIK un PVN. Savukārt, dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām Latvijā pērn bija zemākās ES. Ja cenas gan elektroenerģijai, gan gāzei pasaules tirgū turpina augt, tad tās pieaugs visā Eiropā. Bet cenu svārstības biržā turpināsies. Ļoti daudz kas šobrīd pasaulē atkarīgs no tā, kāda būs kopējā ekonomiskā aktivitāte. Lietotājiem svarīgi saprast, ka šobrīd biržā elektroenerģijas cenas nākotnes darījumiem ir visaugstākajā līmenī, kādas bijušas vēsturiski. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka pēc 1, 2 gadiem cenas samazināsies, tāpēc šobrīd svarīgi fiksēt cenu īsākam termiņam.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē – lai arī Latvijā palielinās resursu cenas un gaidāma arī inflācija, aug arī iedzīvotāju ienākumi un ekonomiskā aktivitāte.

Tas, ka tarifi šobrīd aug, lielā mērā ir spoguļattēls enerģijas cenu kritumam pandēmijas sākumā. Iespējams, ka būs arī atbalss naftas cenu kāpumam, kas sākās pērnajā novembrī, būs papildus kāpums pie gāzes cenas, bet ne tik liels kā no 1. jūlija. Tas, protams, var ietekmēt siltuma cenu tur, kur siltumu ražo ar gāzi, tai skaitā galvaspilsētā. Tie, kam ienākumi aug lēnāk vai indeksācija pensijām seko pēc kāda laika, to izjutīs. Bet es domāju, ka sabiedrības vairākuma nav jāuztraucas par ienākumu kritumu šogad un dažos turpmākajos gados. Tas būs straujš izaugsmes laiks Latvijas ekonomikā, kad darba tirgus sasils un pat pārkarsīs.

CSP dati liecina, ka pērn kopējais energoresursu patēriņš samazinājās par 6,1%. Mazāk patērējam dabasgāzi, bet pērn par 20% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš ražoja HES, saules un vēja elektrostacijās.