Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Latvijas Bankas dati liecina, ka, ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Piemēram, mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus.

Ja pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi palielinājās par apmēram vienu miljardu eiro, tad šovasar mājsaimniecības uzkrājumus arī aktīvi tērējušas ceļojumos un izklaidēs, stāsta "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 22,5% jeb apmēram 418 000 iedzīvotāju. Bankas "Citadele" aptauja liecina, ka trešdaļai iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu un mājsaimniecību finansiālā situācija ir ļoti dažāda. Stāsta bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Uzkrājumi, protams, nav tikai noguldījumi depozītā, uzkrājumi ir arī ieguldījumi finanšu aktīvos, pensijās vai uzkrājošajā apdrošināšanā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins vērtē - līdzīgi kā 2007.,2008. gada krīzē, arī šobrīd samazinās dzīvības apdrošināšanas apjomi.

Slikta ziņa kredītņēmējiem, bet laba uzkrājumu veidotājiem ir ECB procentu likmju kāpums. Depozītu likmes komercbankās šobrīd ir vidēji no 0,4 līdz 1% gadā, turpina Jānis Mūrnieks no bankas "Citadele".

Tā kā rudens bija silts, tad par mājsaimniecību finansiālo stāvokli, visticamāk, liecinās spēja samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus par decembri, kas bija krietni vēsāks.