Novembra sākumā, veicot Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņas darbus, viens no strādniekiem nokrita no jumta un gāja bojā. Šis gadījums liek uzdot jautājumu - cik atbildīgi ir darba devēji un arī paši darbinieki, domājot par darba drošību. Līdz 2023. gadam Latvijā ar Eiropas Savienības atbalstu tiek īstenots projekts darba drošības uzlabošanai.

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāsta, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, nelaimes gadījumu skaits darbā ir samazinājies.

Sandra Zariņa arī stāsta, ka Valsts darba inspekcija saņem daudz ziņojumu par darba aizsardzības un drošības pārkāpumiem. Gadījums, kad no Finanšu ministrijas jumta remonta laikā nokrita un gāja bojā strādnieks, esot laba mācība arī pašam dienestam.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietniece Anna Upena stāsta, ka izveidota videofilma, kurā parādīts, kas notiek, ja būvlaukumā neievēro darba drošību. Nozarē liela problēma ir arī ēnu ekonomika. Arī Finanšu ministrijas remonta laikā bojā gājušais strādnieks strādāja nelegāli. Anna Upena vērtē, ka situāciju uzlabos elektroniskā darba laika uzskaite.

Valsts Darba inspekcija ar ES atbalstu kopš aprīļa īsteno projektu darba drošības uzlabošanai. Tās laikā darba devēji, kuru uzņēmumos strādā līdz 249 darbiniekiem, bez maksas var saņemt ekspertu konsultācijas, veikt laboratoriskus izmeklējumus un tādējādi novērtēt darba riskus savā uzņēmumā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Jānis Irbe vērtē, ka lauksaimniecībā ienāk aizvien vairāk jaunas tehnoloģijas, un tas palielina darba drošības riskus. Pēc viņa domām, atbalsts īpaši nepieciešams tieši mazajām saimniecībām, kam nepietiek līdzekļu darba drošības uzlabošanai.

Šobrīd projektā darba drošības uzlabošanai saņemti 200 uzņēmumu pieteikumi, atbalstīti 25 un konsultēti 87 uzņēmumi. Projekts ar ES atbalstu ilgs līdz 2023. gadam.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.