Darba ņēmēji arī nākamgad diktēs toni, taču algu kāpums palēnināsies

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pēdējā gada laikā vidējā darba samaksa ir augusi par vairāk nekā astoņiem procentiem jeb 84 eiro, sasniedzot 1091 eiro jeb 801 eiro «uz rokas». Lai gan jau kādu laiku dzirdam draudus par tuvojošos krīzi, tieši gada otrajā pusē algas ir kāpušas straujāk nekā sākumā. Taču ekonomikas izaugsme gan kļūst lēnāka, un šī situācija darba devējus dara nervozus, jo trūkstošais darbaspēks arvien paģēr kāpināt algas, bet uzņēmējiem ir jādomā, kur tam ņemt naudu.

Otrā pusgada pirmie trīs mēneši rāda, ka, lai gan darba samaksa pirms nodokļiem sabiedriskajā sektorā par 45 eiro pārsniedz privātajās sfērās nodarbināto samaksu un ir 1124 eiro, algu kāpums publiskajā un privātajā sektorā gada laikā bijis līdzīgs – vidēji 8,5 procenti. Straujāks darba samaksas pieaugums vērojams Pierīgā, Zemgalē un arī Latgalē. Tā stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste.

Šie faktori darba ņēmējiem ļauj «diktēt toni». Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš secina, ka lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu, un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Taču darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi, un vidējo algu Latvijā saņem tikai trešā daļa jeb 34% no strādājošajiem. Savukārt vismaz puse strādājošo par mēneša darbu dabū tikai nepilnus 850 eiro pirms nodokļu nomaksas. Runājot par nākamo gadu, ekonomists Āboliņš prognozē, ka līdzīga aina arī turpināsies, jo arvien samazināsies darbaspēka rezerves.

«Citadeles» ekonomists lēš, ka vidējā darba samaksa Latvijā nākamā gada otrajā pusē tuvosies jau 1200 eiro pirms nodokļiem. Siltais darba tirgus Latvijā veicina iekšējā patēriņa un tirdzniecības pieaugumu, no kā arvien vairāk ir atkarīga arī kopējā ekonomikas izaugsme. Tomēr iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad ir kļuvis lēnāks, un arī nākamgad tas, visticamāk, būs 2-2,5% robežās, prognozē Āboliņš.

Pašlaik kārtis ir darba ņēmēju rokās, par ko liecina 23 gados zemākais bezdarba līmenis un arvien straujais algu kāpums. Tā norāda arī «Swedbankas» ekonomiste Agnese Buceniece.

Eksperti norāda, ka uzņēmēju un visas ekonomikas prioritāte ir papildu investīcijas produktivitātē. Un tādās nozarēs kā veselības aprūpe un daļa apstrādes rūpniecības nepieciešams domāt par paaudžu maiņu.

Vidējā darba samaksa augstākā ir Igaunijā ar gandrīz 1400 eiro, zemākā tā saglabājas Latvijā, savukārt Lietuva algas nodokļu izmaiņu dēļ piedzīvo straujāko algu kāpumu, nu jau pārsniedzot 1318 eiro mēnesī.