No 16. marta valsts, pašvaldību un privātajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti. Tā piektdien lēma valdība. Prasība veikt darbu attālināti jau bija spēkā līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī, bet no rītdienas darba devējiem būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku strādāt attālināti. Vienlaikus darba devējam arī jāsedz izdevumi, kas saistīti ar attālinātā darba vietas iekārtošanu un citiem papildus izdevumiem.

Kādas ir darba ņēmēja tiesības, veicot darbu attālināti? Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs skaidro – Darba likumā ir noteikts, ka darba devējam jāsedz izdevumi, kas saistīti ar darba vietas iekārtošanu, arī attālinātā darba vietā – mājās.

Ja darbs tiks turpināts klātienē, vienā kabinetā drīkstēs atrasties tikai viens darbinieks, savukārt, atvērtā birojā jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetri, kā arī nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone stāsta, ka ir ražošanas uzņēmumi, kur attālinātais darbs nav iespējams, bet lielākā daļa no privātajā sektorā strādājošajiem jau strādā attālināti.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa stāsta, ka vairāk nekā 60% LTRK biedru jau strādā attālināti, to gatavojas darīt vēl 18%. Arī viņa uzsver, ka jānovērš administratīvie šķēršļi kompensāciju izmaksai darbiniekiem.

Valsts darba inspekcijas darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa skaidro, ka līdz šim sūdzības par attālināto darbu nav saņemtas, vairāk tiek sniegtas konsultācijas.

Finanšu ministrija šonedēļ plāno precizēt administratīvās prasības par attālināto darbu un 30 eiro kompensācijas izmaksu darbiniekiem.