Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā kopš 2016.gada ir iesniegti gandrīz 600 projektu pieteikumi. Šobrīd ir rezervēti aptuveni 80 procenti no kopējā granta pieejamā finansējuma apjoma. Programmai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami 156 miljoni eiro.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, visaktīvāk projektu pieteikumus iesniedz Rīgā, Pierīgā, kur iesniegti ap 240 projektiem, tad seko Kurzeme, kur iesniegti, ap 150, salīdzinot ar pārējo Latviju, vismazāk pieteikumu ir Latgalē, no kopējā pieteikuma skaita tie ir vien 3 procenti.

„Daudz cilvēku gribētu to darīt, būtu ar mieru – siltināt, bet bieži sastopamies mēs ar situāciju, ka trūkst informācijas, daudz ir stereotipu un nepatiesas informācijas,” stāsta Kārsavas namsaimnieka valdes loceklis Juris Vorkalis.

Piemēram, Kārsavas novadā šobrīd iedzīvotāji lemj par pirmās daudzdzīvokļu mājas renovāciju ar ALTUM un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, tomēr ir sarežģījumi, ne vien informācijas trūkumā dēļ, bet iedzīvotāju maksātspējas.

„Situācija ir tāda, ka komercbankas mums aizdevumu atteica, bet Altum,  tā kā valsts iet pretī tām mājām, kurām atsaka komercbanka, viņi piedāvā savu aizdevumu, kur aizdevuma nosacījumi ir ļoti patīkami, procenti ir ļoti skaisti, bet Ministru kabinetu noteikumu dēļ, kur 30 gadu laikā mājai ir sevi jāatmaksā, tāpēc viņi aizdevumu ilgāk kā par desmit gadiem nevar sniegt. Mūsu mājai stāsts ir tāds, ka uz desmit gadiem par iesniegto zemāko  summu, kas iepirkumā ir uzvarējis, cena ir ļoti augsta, 1.4 eiro uz kvadrātmetru maksājums mēnesī, kas nozīmē vidēji vienam dzīvokli mēnesī ap simtu eiro,” stāsta Kārsavas namsaimnieka valdes loceklis Juris Vorkalis.

Neraugoties, ka uz kopējā valsts fona Latgalē aktivitāte ir zema, tomēr iedzīvotāji izrāda arvien lielāku interesi par daudzdzīvokļu māju sakārtošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Uzsver Rēzeknes namsaimnieka valdes loceklis Pēteris Dzalbe.

„Šobrīd tiek renovēta 4. māja, vēl desmit mājas gaida, kad projektētāji pabeigs savu darbu, iedzīvotāju aktivitāte ir diezgan augsta, es viņu vērtēju pozitīvi, bet ar ļoti sliktu atzīmi vērtēju projektētāju darbu, jo ir tādi projektētāji, kurus šobrīd ir nācies mainīt projektēšanas gaitā, un cilvēki ir pazaudējuši desmit mēnešus. Tas ir tas negatīvais, kas varētu atsaukties uz visu programmu kopumā. Dažas mājas no tām desmit var nesaņemt finansējumu.

Šobrīd ir rezervēti aptuveni 80 procenti no kopējā granta pieejamā finansējuma apjoma. Kopš programmas sākuma, 2016. gada marta līdz šim ir iesniegti projektu pieteikumi gandrīz par 600 mājām.

„Šie nepilnie 600 projekti ir tie, kuri ir izstrādājuši tehnisko dokumentāciju un iesnieguši, savukārt granti ir piešķirti jau 240 projektiem granta kopējais finansējums paredzēts 127 miljoni eiro. Un šobrīd mēs rēķinām, ka rezervēti ir aptuveni 120 miljoni, jo mēs precīzi nevaram pateikt, kādas būs būvniecības izmaksas visām iesniegtajām mājām, kuras iesniegušas tehniskos projektus,” ALTUM Energoefektivitātes programmas departamenta vadītāja Dina Kaupere.

Vairāk projektu pieteikumu ir tajos reģionos, kur jau ir renovētas mājas un iedzīvotāji var redzēt pozitīvus piemērus. Un, lai gan aktivitātē ir atšķirības, kopumā programmā tiek īstenota veiksmīgi.

„Programmas rādītājs tas ir ļoti labs, jo mēs šobrīd skaidri saprotam, ka mēs šos Eiropas struktūrfondu resursus apgūsim, visticamāk kaut kādā brīdī mēs varētu apgūt vairāk, bet mums būs jāsaka stop. Katru mēnesi pieņemam 20 pieteikumus, kas ir labs rādītājs.”

Vērojot līdzšinējo pieredzi, aptuveni 15- 20% no pieteiktajiem projektiem dažādu iemeslu dēļ netiek īstenoti, piemēram, izstrādājot tehnisko dokumentāciju, būvnieka piedāvātā cena mājas iedzīvotājiem šķiet par dārgu, vai arī bankas mēdz atteikt finansējumu.