Daugavpilī atkritumu šķirošana pamazām kļūst par ieradumu

Vecais dīvāns, ledusskapis vai pērnā gada lapu krāvums, nododot to atkritumu apsaimniekotājam, maksā naudu. Atbalstot pavasara tīrību, iedzīvotājiem šajā laikā talkā nāk pašvaldības - rīkojot talkas, bezmaksas zaļo atkritumu savākšanas vietas un šķiroto atkritumu laukumus.

Atkritumu šķirošana pamazām iedzīvotājiem kļūst par ieradumu, īpaši, ja namu pagalmos ir izvietoti speciāli konteineri dalītajiem atkritumiem.

„Mums pagalmā tādi ir uzstādīti, un nav nekādu problēmu. Pudeles noteikti metam atsevišķi.”

Daugavpilī tādi uzstādīti jau pirms vairākiem gadiem, tā ir iespēja iedzīvotājiem ekonomēt, stāsta pilsētas komunālās saimniecības Vides inženieris Kaspars Laizāns.

„Simts vietās pašvaldībā ir uzstādīti konteineri priekš šķiroto atkritumu savākšanas. 50 vietās pilsētā ir uzstādīti kupolveida „zaļie zvaniņi” stikla tarai.

Un pa privātmāju sektoriem regulāri pa maršrutiem kursē specializēts autotransports, kurš faktiski pie katars mājas durvīm piebrauc un  savāc laikus izliktos maisiņus ar atkritumiem, kas derīgi tālāki izmantošanai, un tas iedzīvotājiem ir par brīvu.”

Šīs izmaksas gulstas uz pašvaldības pleciem, un summas mērāmas tūkstošos eiro, apliecina Kaspars Laizāns.

”Šī sistēma pašvaldībā sākusi strādāt no2018. gada. Kopumā trijos gados ir savākts vairāk 1140 tonnas šķiroto atkritumu. Ja šos gandrīz 1200 atkritumu sareizinām ar atkritumu tarifu par vienu kubikmetru, kas bez PVN ir 9,69 eiro. Tad tas ir iedzīvotāju ietaupījums vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Un tas ir normāls rādītājs.”

Vēl viena iespēja iedzīvotājiem atbrīvoties no vecām mantām, kas ir gabarītos lielas vai videi kaitīgas, ir vest  uz īpašu šķirošanas laukumu, un iedzīvotāji to izmanto.

„Liginišķos pieņem visu, mēs izmantojam, vedam lielas vecas mēbeles, ar savu mašīnu, ar piekabi. Tas ir ļoti ērti un par brīvus” saka vietējā iedzīvotāja.

„Pavasarī vairāk ved, atbrīvo vasarnīcas no liekajiem krāmiem pēc ziemas - stikliem, mēbelēm, ved kartonu, vecās riepas,  izdegušās spuldzītes, veļas mašīnas,” stāsta gan laukuma operators Arturs.
Šajā laukumā katram atkritumam savs konteiners un vieta - pat stikls tiek šķirots pēc krāsas.

Pavasaros un rudeņos Daugavpilī vairākās vietās tiek izlikti arī atkritumu konteineri priekš zaļās masas - lapām, zariem. Arī tā ir iespēja iedzīvotājiem, īpaši privātajā sektorā, no šiem atkritumiem atbrīvoties bez liekām izmaksām. Protams, pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem tas ir lielāks slogs un arī izmaksas. Tā šogad   Daugavpils dome, veicot grozījumus Saistošajos noteikumos, ir atbrīvojusi  privātmāju īpašniekus no pienākuma uzkopt piegulošo teritoriju. Pašvaldībai tas izmaksās  ap 130 tūkstošiem eiro. Taču pilsēta kļūst tīrāka, stāsta pilsētas komunālās saimniecības Vides inženieris Kaspars Laizāns.

„Tiek rīkotas arī dažādas vides uzkopšanas akcijas, Lielās talkas, tas ir bezmaksas pasākums priekš iedzīvotājiem. Taču pašvaldībai ir jānorēķinās par atkritumu nogādi un nodošanu poligonā. Ja gada laikā tikai Lielās talkas laikā pašvaldībā tiek savāktas 20-30 tonnas atkritumu un nodošana poligonā izmaksā ne mazāk kā  80 eiro par tonnu, tad tas pašvaldībai, protams, kaut ko maksā. Tāpat ir arī ar zaļajiem konteineriem priekš bioloģiski noārdāmajiem materiāliem. Gadā tas pašvaldībai izmaksā ap 30 tūkstošus eiro.”

Daugavpils caur šīm aktivitātēm noteikti ir Latvijas „zaļāko” pilsētu vidū, saka Kaspars Laizāns.
„”Zaļāki” mēs noteikti esam, salīdzinot ar tām pilsētām, kur vispār nav šķiroto atkritumu laukumu, un ir daudz mazāk konteineru priekš šķirotajiem atkritumiem. Bet, domāju, tas ir tikai laika jautājums, jo tarifa kāpums līdz ar dabas nodokļa likmes kāpumu kaut kādā ziņā visas pašvaldības piespiedīs vēl vairāk iesaistīties šķiroto atkritumu sistēmas attīstībā, šķirot ir vienīgais veids kā kāpināt saglabājamos resursus un mazināt apglabājamo atkritumu  daudzumu poligonā.”
Šobrīd poligonā Demenē „Cinīšos”, kas ir otrais lielākais atkritumu poligons valstī,  gadā nonāk vairāk nekā 45 tūkstoši tonnu atkritumu, un lielākā daļa tieši no Daugavpils pilsētas.