Gan elektrības un gāzes cenu pieaugums, gan arī produktu un pakalpojumu cenu kāpums būtiski skar ēdināšanas uzņēmumus visā Latvijā. To secina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā. Vismaz pagaidām nav vērojamas tendences nozares uzņēmumu darbības pārtraukšanā vai slēgšanā.

Kafejnīca “Arsenāls” atrodas vēsturiskā vietā - Daugavpils cietoksnī līdzās vienīgajam Eiropā Marka Rotko mākslas centram.

Sestdienas pusdienlaikā te vienā zālē aizņemts viens galdiņš, taču pēc saklātajiem galdiem var noprast, ka ir pilnībā rezervēta otra zāle.

“Ziemā noteikti strādāsim, jo pagaidām cilvēki ir, nav vēl tik traki,” viesmīle skaidro, ka kafejnīca durvis slēgt uz ziemu vēl neplāno, taču ekonomijas režīms ir ieslēgts, arī cenas ēdienkartē nedaudz kāpušas.

“Vakaros, kad cilvēku nav, izslēdzam elektrību. Ēdienkarti nesen mainījām, cenas vidēji par 5 % kļuva dārgākas, pagaidām vairāk celt neplānojam.”

Kafejnīcas Daugavpils centrā “Ezītis miglā” bārmenes teikto apliecina šīs iestādes un vēl arī kafejnīcas „Somersēta” Aglonā vadītājs Jānis Priede, neslēpjot, ka viegli nav:

“Cenšamies taupīt, mazāk tērējam elektrību, ziemā arī centīsimies strādāt, protams, klientu ir kļuvis daudz mazāk nekā vasarā. Esam sākuši vairāk ekonomēt, slēgties ciet mēs kategoriski atsakāmies, cenas arī diez vai celsim, labāk savilksim jostas ciešāk paši. Arī darbinieki ir gatavi pāriet uz minimālo algu, lai tikai nevērtos ciet un lai varētu samaksāt rēķinus. Mēs arī ekonomējam, esam atraduši arī daudzas nianses, ko bāros,  restorānos var izslēgt pa nakti. Ja iepriekšējā mēnesī rēķins bija virs 3 tūkstošiem eiro, tad tagad ir par 1,4  tūkstoti mazāk. Tātad esam ieekonomējuši vairāk nekā 1000 kilovatu. Celt cenas kafejnīcās nevaram, jo tad automātiski pazūd klients, tāpēc cīnāmies.”

To, ka ēdināšanas uzņēmumi spiesti pielāgoties smagajiem apstākļiem un mainīt darbības stratēģiju, analizējot situāciju valstī kopumā, secina arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste:

“Tas ir visur, un to nevar attiecināt uz kādu noteiktu vietu, reģionu vai pilsētu, tas attiecas pilnīgi uz visiem, jo situācija ir līdzīga visur. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus noteikti ietekmē straujais energoresursu cenu kāpums. Tas  liek daudziem pārvērtēt savu darbu, domāt vai strādāt vai slēgties uz nesezonu, mainīt cenu politiku, mainīt darbības stratēģiju. Izvēlas saīsināt darba laiku, izvēlas strādāt tikai noteiktas dienas nedēļā, izslēgt gaismu, kad nav klientu. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, tostarp uz degvielu, gāzi un elektrību, ir paaugstinājušās cenas arī produktiem, izejvielām, arī darba spēkam ir jāpalielina atalgojums. Tāpēc  ir ļoti svarīgi izvēlēties  pareizu cenu politiku.”

Daļa kafejnīcu tomēr durvis jau ir slēgušas ciet, tostarp šādu iespaidu rada “Baltais krogs” Augšdaugavas novada Naujenē.

Jau Covid dīkstāves laikā daudzi Latvijas ēdināšanas uzņēmumi aizgāja no pakalpojumu sfēras, tie varētu būt pat  30%, provizoriski saka LVRA izpilddirektore Santa Graikste. Tāpēc šobrīd strādājošie uzņēmumi ir piesardzīgi un ar šādiem lēmumiem nesteidzas.

“Mūsu novērojumi liecina, ka šobrīd tie nogaida, un vēl gaida arī fināla lēmumus attiecībā uz atbalsta iespējām. Jo pēc diviem smagiem pandēmijas gadiem, neviens negrib apturēt darbu, nav ieinteresēts.”

Cerība uzņēmumiem uz valsts atbalstu energoresursu ziņā, bet būtiski arī mazināt PVN nodokli, kā tas jau ir kaimiņvalstīs, un kas jau šobrīd pārvilina Latvijas, īpaši pierobežas, klientus, uzsver Santa Graikste.

“Ja jaunā valdība pildītu pirmsvēlēšanu solījumus, un kā vienu no pirmajiem izskatītu jautājumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu, tad tas ļautu uzņēmējiem novirzīt līdzekļus papildu atalgojuma izmaksai, gan arī dotu iespēju nepaaugstināt pakalpojumu cenu. Lietuvā šī situācija, arī pateicoties samazinātai PVN likmei, ir daudz labāka. To parāda arī gan klientu skaits, gan arī izvēlētā cenu politika. Mēs negribētu, lai ir vēl viens gads, kā tas bija pagājušā gada nogalē, kad daudzi (Latvijas) uzņēmumi savus korporatīvos pasākumus brauca un organizēja Lietuvā un Igaunijā. Tajā brīdī tas notika ierobežojumu dēļ, negribētos, ka šajā gadā tas notiktu tieši cenu politikas dēļ, un mūsu uzņēmumi brauktu un pasākumus organizētu Lietuvā.”

Latvijas Radio uzrunātie kafejnīcu klienti kļuvuši piesardzīgāki un šajos neskaidrajos apstākļos nesteidzas tērēt naudu, tomēr pilnībā atteikties no kafejnīcu apmeklējuma nevēlas, un rēķinās arī ar cenu pieaugumu.