Ēdināšanas uzņēmumi Covid ierobežojumu laikā. Pieredzes stāsti Kurzemē

Ēdināšanas uzņēmumi Kurzemes pusē turpina pielāgoties esošai situācijai, un liela daļa iespēju robežās turpina strādāt un piedāvā ēdienu līdzņemšanai vai tos piegādā. Kuldīgā novēro tendenci, ka ēdinātāji sadarbojas ar izmitināšanas uzņēmumiem un piegādā brokastis, pusdienas un vakariņas apartamentos. Liepājā šajā covid laikā pat atvērta jauna beķereja, savukārt Aizputē jaunums ir picas līdzņemšanai, kas jau ieguvušas popularitāti ārpus mazpilsētas. Uzņēmēji gaida pavasari, cerot, ka situācija uzlabosies, taču iespējams tieši tad būšot saprotams, kurš varējis šo laiku pārdzīvot un kurš ne. Kādi ir pieredzes stāsti un situācija Kurzemē?

Laikā, kad Latvijas ēdināšanas uzņēmumi vairs nevarēja uzņemt savus apmeklētājus klātienē, durvis vēra jauna beķereja Liepājā. Jaunais uzņēmējs jau vairākus gadus strādā Aizputē un izdomājis, ka uzņēmējdarbība jāpaplašina. Tas sakrita tieši ar šo pandēmijas laiku, stāsta Sandris Štāls.

Tagad par peļņu runāt nevarot, svarīgi ir noturēt esošos darbiniekus, jo atrast kvalitatīvu konditoru neesot viegls uzdevums. Uzņēmums atbalstu nevar saņemt, stāsta Sandris Štāls.

Dite Frīdenberga savukārt ar ģimeni pēc 20 gadu dzīves Rīgā atgriezusies dzimtajā Aizputē. Pilsētā pirms pandēmijas sākuma ģimene, kurā aug piecas meitas, izveidojusi ēdināšanas uzņēmumu, kas specializējies picu cepšanā, itāļu virtuves mākslu apguvuši un iedvesmojušies Neapolē, Itālijā, stāsta saimniece. Papildus Rīgā viņu pārvaldībā ir divi privāti bērnudārzi, tāpēc ēdināšana ir drīzāk papildus bizness dzīvesveidam un hobijam, taču arī viņus, tāpat kā citus, skar pandēmijas laiks. Kāda situācija ir pašlaik, atklāj picērijas saimniece Dite Frīdenberga.

Uzņēmēja spriež, ka šajā laikā būtiski ir pielāgoties un nevis gaidīt labākus laikus, tie ir galvenie atslēgas vārdi pandēmijas periodam. Runāt par iespēju prognozēt pircēju plūsmu un ienākumus, šobrīd esot neiespējami.

Pagaidām bezdarbnieku rindās neesot daudz cilvēku no ēdināšanas uzņēmumiem, atzīst Liepājas domes Ekonomikas daļas vadītājs Arnis Vītols, taču reālā situācija var atklāties, kad lielākā daļa ierobežojumu beigsies, tad iespējams kāds no uzņēmumiem var arī darbību pārtraukt, kā tas notika jau šoruden Liepājā.

Arnis Vītols ieskicē situāciju nodarbinātības jomā Liepājā kopumā, ne tikai ēdināšanas nozarē.

Tikmēr Kuldīgā jūtams, ka ēdinātāji un izmitinātāji sākuši savā starpā sadarboties, par tendencēm stāsta Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane.

Optimistiskāk noskaņotie cer, ka normālās sliedēs ēdināšanas nozare varētu atgriezties aprīlī, taču, kā reālistiskāks plāns tiek minēts maijs.