Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatā stāsies Kristīne Lagarda

1.novembrī par Eiropas Centrālās bankas jauno vadītāju kļūs Kristīne Lagarda. Iepriekš Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, viņa būs ceturtā Eiropas Centrālās bankas prezidente, šo amatu pārņemot no Mario Dragi. Atrodoties finanšu sektorā vienā no ietekmīgākajiem amatiem pasaulē, viņš eirozonas monetāro politiku vadīja pēckrīzes laikā, kad brīžiem šķita, ka uz spēles ir paša eiro izdzīvošana. Kāds ir Dragi mantojums, un ko sagaidīt no Lagardas?

Patlaban 63 gadus vecā Kristīne Lagarda pirms astoņiem gadiem kļuva par pirmo sievieti, kas kļuva par Vašingtonā bāzētā Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori. Tagad 1.novembrī viņa oficiāli pārcelsies uz Frankfurti un kļūs par pirmo sievieti Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja krēslā. Francūziete amatā nomainīs itāli Mario Dragi.

Pirms kļūšanas par Eiropas Centrālās bankas prezidentu, viņš bija Itālijas centrālas bankas vadītājs. Pagājušā nedēļā 72 gadus vecais Dragi novadīja pēdējo Eiropas Centrālās bankas Padomes ikmēneša sanāksmi. Rekordzemās procentlikmes tika atstātas spēkā. Dragi teica, ka savā ziņā daļa no viņa vadītās ECB mantojuma ir „nekad nepadodies”.

Dragi Eiropas Centrālas bankas grožus pārņēma 2011.gadā, kad eirozonai bija jātiek galā ar pēckrīzes sekām. 2012.gadā uzrunā Londonā viņš nodemonstrēja vārdu spēku. Tobrīd eirozona bija dziļā krīzē, parādos grima valstis kā Grieķija, monetārā savienība šķita tuvojamies sabrukumam.

„Whatever it takes” jeb „Lai arī ko tas prasītu” – šie ir vārdi, ar ko viennozīmīgi atcerēsies Dragi, saka Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Tie nomierināja tirgus, deva valdībām laiku stabilizēties.

Dragi laikā ECB izvērsa plašus ekonomiskās stimulēšanas pasākumus, obligāciju uzpirkšanas programmas, ko izbeidza tikai pērn decembrī. Taču eirozonas inflācijas un izaugsmes rādītāji joprojām ir pārāk zemi. Un septembrī Dragi paziņoja, ka ECB atsāk aktīvu uzpirkšanas programmu. Tomēr tam esot iebilduši tādu valstu kā Vācijas, Francijas un Nīderlandes centrālo banku vadītāji, kaut galu galā lēmums tika pieņemts. Tas nozīmē, ka nākamās ECB vadītajās Lagardas uzdevums būs vismaz divkāršs, saka Kazāks.

Paredzams, ka Lagarda turpinās Dragi aizsākto ekspansīvo monetāro politiku, uzskata Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Jānis Priede. Taču redzams, ka pazeminātās procentlikmes un ekonomikas stimulēšanas pasākumi pagaidām nav sasnieguši gaidīto efektu.

Problēma arī, ka ilgstošais zemo procentlikmju periods sāk radīt citus riskus, un Lagardai neapšaubāmi būs izaicinājumi.

Kā Dragi politika ietekmējusi Latviju? Kazāks uzskata – „viss, kas ir spēcinājis eirozonas ekonomiku, Latvijai viennozīmīgi nāk par labu”.

Kopumā skaidrs, ka Lagardai, bijušajai Francijas finanšu ministrei un juristei, priekšā grūts uzdevums vadīt vienotās valūtas bloku – gan domājot, kā iekustināt eirozonas kopējo izaugsmi, gan līdzsvarojot dažādās valstu vīzijas par pareizāko ceļu, kā tas darāms.

Sižets tapis sadarbībbā Latvijas Banku.