Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas nozīmē, ka deviņu gadu laikā ES valstīm jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu emisijas par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to izmaiņas gaidāmas klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politikā. Uzņēmējus satrauc, ka Latvijā katra ministrija atbild par savu jomu un trūkst viena atbildīgā, kas koordinēs sarežģīto procesu – Eiropas zaļā kursa ieviešanu.

„Eiropas zaļais kurss uzlabos ES iedzīvotāju un nākamo paaudžu veselību, nodrošinot tīru gaisu un ūdeni, veselīgu augsni un bioloģisko daudzveidību, veselīgu un cenu ziņā pieejamu pārtiku” – tas ir citāts no Eiropas Komisijas mājaslapas. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre skaidro, ka zaļā kursa ieviešana lauksaimniecībā būs saistīta arī ar ražošanas samazināšanos.

Izaicinājumu saistībā ar zaļā kursa ieviešanu vienā nozarē – lauksaimniecībā, ir gana daudz. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, ka arī citu nozaru uzņēmējiem neskaidrību ir daudz un būtu labi, ja viena atbildīgā organizācija spētu apvienot visas šajā procesā iesaistītās ministrijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis stāsta, ka šobrīd izveidota ministriju koordinācija darba grupa un tiks veidota arī nozaru ekspertu darba grupa. Viņš arī skaidro, kā Eiropas zaļais kurss ietekmēs reģionu attīstību.

Eiropas zaļo kursu finansēs no ES budžeta septiņiem gadiem, kā arī piešķirot vienu trešdaļu no 1,8 triljoniem eiro lielajām investīcijām atveseļošanas plānā.