Eiropieši arvien pozitīvāk vērtē starptautisko tirdzniecību

Pēdējos desmit gados krietni uzlabojusies eiropiešu attieksme pret starptautisko tirdzniecību. Tagad kā personīgi ieguvēji no tās jūtas lielākā daļa eiropiešu. Arī Latvijā, kaut mēs par starptautisko tirdzniecību esam mazāk pozitīvi noskaņoti, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kas šajos desmit gados mainījies un kāpēc? Kādus ieguvumus un zaudējumus eiropieši redz starptautiskajā tirdzniecībā?

Patlaban lielākā daļa – 60% eiropiešu jūtas personīgi ieguvēji no starptautiskās tirdzniecības, liecina šomēnes publicēti Eirobarometra dati. Pirms desmit gadiem aina bija krietni citāda, un personīgu labumu izjuta krietni mazāk eiropiešu – toreiz vien 44%. Tagad situācija ir mainījusies. Kā lielākos ieguvumus aptaujātie izceļ plašākas produktu izvēles iespējas un zemākas cenas.

Iespējamos iemeslu noskaņojuma maiņai uz pozitīvāku attieksmi pret starptautisko tirdzniecību skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks.

Vienlaikus Eirobarometra aptauja liecina, trešā daļa eiropiešu nejūtas personīgi ieguvēji no starptautiskās tirdzniecības. Viņu ieskatā  -  kritusies importēto produktu kvalitāte, atsevišķas importētās preces ir dārgākas un starptautiskā tirdzniecība palielinājusi bezdarbu.

Tas, ka attieksme pret starptautisko tirdzniecību pēdējo 10 gadu laikā tomēr ir krietni uzlabojusies, skaidrojams arī to, ka krietni mainījušies ekonomiskie apstākļi, norāda Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa. Viņa skaidro – 2010.gadā bija krīzes laiks, un tad arī nevar gaidīt, lai cilvēki būtu īpaši sajūsmināti par ekonomiskajām aktivitātēm. Bet situācijai normalizējoties, arī attieksme dabīgi kļūst pozitīvāka.

Runājot tieši par Latviju, dati liecina, ka mēs neesam tik priecīgi par starptautisko tirdzniecību, kā vidēji Eiropas Savienībā. Tomēr joprojām lielākā daļa – 52% Latvijas iedzīvotāju, uzskata, ka ir personīgi ieguvēji no tās. 44% -  tikmēr pretējas sajūtas.

Vienlaikus šis ir ASV prezidenta Trampa protekcionisma laikmets, vēršoties arī pret Eiropas Savienību, kas atbild ar pretpasākumiem. Šavriņa izmaiņas, kas saistītas ar protekcionismu, vērtē kā negatīvas, īpaši mazām valstīm kā Latvija.

Globalizācijas radītie plusi un mīnusi kļūst par arvien aktuālāku diskusiju tematu. Arī eiropieši ir sašķelti – trešā daļa (32%) uzskata, ka globalizācija rada jaunas eksporta un investīciju iespējas biznesam, bet aptuveni tikpat (30%) uzskata, ka globalizācija izmaina pasauli pārāk ātri, un cilvēki ir bezspēcīgi to apturēt.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.