Ar “Attīstībai/Par un Progresīvo” uzvaru noslēgušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Kaut arī pēdējā laikā dzirdami viedokļi, ka Rīga iedzīvotāju acīs zaudē savu pievilcību un daudzas jaunās ģimenes pārceļas uz dzīvi Pierīgā, Rīga ekonomiskajā ziņā joprojām ir Latvijas līderis ar lielāko iedzīvotāju skaitu, lielākajām algām un zemāko bezdarba līmeni. Kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Rīgā un ko no jaunās Rīgas domes gaida uzņēmēji un ekonomisti?

Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos piecos gados samazinājies no 640 līdz 627,5 tūkstošiem. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5, bet Rīgā – 5,8%. Pēdējo piecu gadu laikā algas augušas visā Latvijā, bet, ja pērn valstī vidējā alga bija 812 eiro mēnesī, tad Rīgā – 900 eiro. Arī iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir lielāks nekā Latvijā. 20017. gadā Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju bija gandrīz 14 000, Rīgā – 22 458 eiro. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš gan vērtē, ka Rīga ekonomiskajā attīstībā atpaliek no Tallinas un Viļņas.

“Luminor” bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka pēdējos 20 gados mainījusies Rīgas ekonomikas struktūra.

Sliktu pilsētas līdzšinējo pārvaldību kā galveno Rīgas klupšanas akmeni min arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Visi aptaujātie ir vienisprātis, ka lielākā problēma Rīgā šobrīd nesakārtotā būvniecības joma. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka liels izaicinājumus jaunajai Rīgas Domei būs arī pilsētas finanšu situācija.

Bet LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka jādomā par vietējo un ārvalstu investoru piesaisti.

Kā secina Aigars Rostovskis – ja labi ies Rīgas uzņēmējiem, darbiniekiem būs lielākas algas un būs labāka dzīve visiem!

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.