Covid-19 radījis nopietnas galvassāpes teju visām pasaules valstīm un to ekonomikām. Izņēmums nav arī pasaules lielākā ekonomika - ASV. Eksperti norāda, ka tas, cik ātra būs ASV ekonomikas atkopšanās, būs atkarīgs no Savienoto Valstu spējas savaldīt vīrusu. Ekonomiku atveseļošana prasa arī kopīgus centienus, tiesa, tiem kaitē ģeopolitiskās norises, piemēram, saspringtās ASV un Ķīnas attiecības.

Covid-19 pandēmijas radītā krīze Amerikas Savienoto Valstu ekonomikai, līdzīgi, kā daudzām citām valstīm pasaulē, devusi smagu triecienu. Jau pirmajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā saruka par 5%, pārtraucot 11 gadus ilgušo izaugsmes periodu. Savukārt jūlija beigās publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 32,9%. Tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1947.gadā. Otrajā ceturksnī lielu triecienu guva arī tirdzniecība. Proti, piedzīvots eksporta kritums par aptuveni 64%, bet importa - par 53%. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā nokritušies par 34%. Pēc pandēmijas sākumā piedzīvotā 14,7% lielā bezdarba, jaunu bezdarbnieku skaits sāka pakāpeniski samazināties. Tomēr, pirms nepilnas nedēļas publicētie valdības dati liecina, ka pēdējās divās nedēļās bezdarbnieku skaits atkal pieaug, šobrīd bezdarbam valstī pārsniedzot 11%. Tikmēr maksātnespējas pieteikumu skaits pirmajā pusgadā pieauga par 26%, bet jūnijā vien - par 43%.

Lai censtos mazināt pandēmijas ietekmi, ASV Kongress apstiprinājis ekonomikas atbalsta pasākumus gandrīz trīs triljonu dolāru apmērā. Bet jaunā stimulēšanas pakete pašlaik ir iestrēgusi Kongresā, republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par tās pieņemšanu.

Kamēr prezidents Donalds Tramps turpina solīt vērienīgu ekonomikas atveseļošanos, Covid-19 pēdējās nedēļās turpina plosīt vairākus štatus, piespiežot varas iestādes atkārtoti ieviest ierobežojumus. Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka vislielāko risku ASV ekonomikai rada tieši atkārtots Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, kas liktu atkal slēgt uzņēmumus. Tas norādījis, ka valdībai tuvāko mēnešu laikā nāksies pielikt lielākas pūles, lai atbalstītu mājsaimniecības un veicinātu pieprasījumu, kā arī lai mazinātu pieaugošo nabadzību un novērstu Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmas nepilnības. Nobela prēmijas laureāts ekonomikas zinātnē Pols Krugmans skaidro, ka Savienotās Valstis atvēra ekonomiku ne tikai par ātru, bet arī stulbā veidā.

Ekspertu prognozes par Savienoto Valstu ekonomikas atkopšanos ir dažādas, bet kopumā tiek pieļauts, ka ASV ekonomika atgūsies trešajā ceturksnī, kad varētu tikt reģistrēta izaugsme pat 17% apmērā. Kā nesen norādīja ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels, ASV ekonomikas atlabšana ir atkarīga no jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas. Uz to norāda arī Krugmans.

Labumu nedz ASV, nedz arī globālajai ekonomikai nedod arī saspīlētās Vašingtonas un Pekinas attiecības. Uz to norāda amerikāņu politologs Ians Bremmers .

Ekonomiku ietekmēs daudz un dažādi faktori. Telekanāls CNBC norāda, ka lielu ietekmi uz ASV ekonomiku atstās prezidenta Trampa jūnijā pieņemtais lēmums aizliegt valstī ieceļot tādiem imigrantiem, kas rada risku ASV darba tirgum. Imigranti ASV darba tirgū sastāda 17% no kopējā darbaspēka, un tie tiek uzskatīti par ļoti būtiskiem, jo dara darbus, ko paši amerikāņi nevēlas darīt, piemēram, lauksaimniecībā. Paredzams, ka šī Trampa lēmuma dēļ vien no nozarēm, kas cietīs vissmagāk, būs ASV tehnoloģiju sektors, proti, tādi uzņēmumi kā “Amazon”, “Google” un citi. Kā norāda eskperti, vēl viens no faktoriem, kas ietekmēs ekonomiku, būs mācību iestāžu atvēršana vai arī neatvēršana. Par to šobrīd notiek plašas debates. Tiek lēsts, ka skolu aizvēršana uz mēnesi ASV ekonomikai izmaksātu vairāk nekā 50 miljardus dolāru jeb 0,2% no IKP.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.