Eksperti: Daudz nezināmo apgrūtina prognozes par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijas ekonomikai šogad prognozējis Baltijā straujāko kritumu, bet nākamgad – straujāko pieaugumu. Savukārt eksperti norāda, ka jebkādu precīzu prognožu izteikšana joprojām ir ļoti sarežģīta, drīzāk pat neiespējama. Koronavīrusa krīzes dēļ ir pārāk daudz nezināmo, lai tās būtu ļoti precīzas.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (“World Economic Outlook”) prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%. Vēl pērn oktobrī tika paredzēts pieaugums 2,8% apmērā. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš sarunā ar Latvijas Radio atzīst, ka SVF prognozētais ekonomikas kritums šim gadam varētu būt ticams. Tas tādēļ, ka arī viņš ekonomikas kritumu šogad paredz robežās no 6% līdz 10%. Fonda prognoze gan nebūt neesot sliktākā iespējamā. Tā būs precīza tad, ja recesija būs salīdzinoši īsa un gada vidū notiks atgriešanās pie normālas funkcionēšanas, uzskata Āboliņš. Savukārt iespējamos iemeslus SVF piedāvātajam scenārijam skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt nākamajā gadā SVF Latvijai prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu 8,3% apmērā. Bankas “Citadele” ekonomists to uzskata par salīdzinoši optimistisku. Tiesa, lai SVF scenārijs piepildītos, būtu nepieciešams ilgtermiņa risinājums.

Pats Āboliņš par nākamo gadu gan nav tik optimistisks. Tā mudinot domāt kaut vai straujais bezdarba pieaugums. Savukārt tūrisma un aviācijas nozarei šī vasara jau esot zaudēta. Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs uzskata, ka prognozētais pieaugums nākamgad ir loģisks, pieņemot, ka visi ierobežojumi ir atcelti un būs normāla ekonomiskā aktivitāte bez ierobežojumiem.

Ja SVF prognozes piepildīsies, Latvija gan šogad, gan nākamgad būs līdere Baltijas valstīs Proti, šogad fonds Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijā, bet nākamgad – straujāko pieaugumu. Latvijas Bankas pārstāvis atšķirību starp Baltijas valstīm vērtēja kā diezgan nebūtisku, savukārt Āboliņš uzsvēra, ka situācija atspoguļota pareizi.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs vēlējās atgādināt, ka arī tad, ja ierobežojošie pasākumi netiktu noteikti, tas nenozīmē, ka ekonomikā viss būtu kārtībā. Ja ierobežojumu nebūtu, saslimtu un nomirtu vēl vairāk cilvēku un veselības aprūpes sistēma netiktu galā.

SVF atzīst, ka pastāv ārkārtīga nenoteiktība. Ekonomikas situācija ir atkarīga no faktoriem, kas mijiedarbojas grūti prognozējamos veidos, ieskaitot pandēmijas gaitu, ierobežojošo centienu intensitāti un efektivitāti, piegādes pārtraukumu apmēru un daudzus citus faktorus. Abi eksperti ir vienisprātis, ka ziņojumā ietverto informāciju īsti nevar dēvēt par prognozi, bet gan par lielu minējumu vai scenāriju, kas balstīts pieņēmumos. Eksperti norāda, ka jebkādu precīzu prognožu izteikšana joprojām ir ļoti sarežģīta, drīzāk pat neiespējama. Koronavīrusa krīzes dēļ ir pārāk daudz nezināmo, lai tās būtu ļoti precīzas. 

SVF norāda - kopš pēdējā ziņojuma pasaule ir mainījusies dramatiski - vīrusa radītais šoks ir liels, un tāpat kā karā vai politiskā krīzē, joprojām pastāv nopietna nenoteiktība par šoka ilgumu un intensitāti. Tiek uzsvērts, ka piedāvātais scenārijs var būt arī sliktāks, pieņemot, ka pandēmija un ierobežojumi būs spēkā daudz ilgāk.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.