Eksperti iesaka atturēties no neapdomīgas pensiju otrā līmeņa reformas

Līdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju otrā līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji.

Pašlaik katrs nodokļu maksātājs piekto daļu no savas bruto jeb pirms nodokļu algas velta pensiju kapitālam. Lielākā daļa jeb 14 procenti no šīs daļas nonāk pensiju pirmajā līmenī, kas ir obligāts un no kā tiek pabalstīti šodienas pensionāri. Pensiju otrajam līmenim paliek seši procenti no algas, un tos nodokļu maksātājs atgūs tad, kad pensijā dosies pats. Šiem sešiem procentiem valsts ir atļāvusi arī katram pašam izvēlēties pārvaldnieku, kā arī nu jau noteikts, ka šo iemaksu daļu var mantot.

Tāpēc arī ekspertos nedzird uzslavas ministra idejai, ka katra paša nākotnei atvēlētos sešus procentus pensiju iemaksu otrajā līmenī varētu mazināt, lai vairāk stutētu šodienas pensionārus.

Viedokli izsaka akciju sabiedrības «INVL atklātais pensiju fonds» valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš un pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis.

Ministra izteikumus kritizējusi arī Latvijas Banka, norādot, ka nesenā pagātnē darba tirgū ir ienācis jaunu cilvēku maksimums, un nākotnē izteiktāk sastapsimies ar sabiedrības novecošanos. Pensiju otrajam līmenim tad būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti.