Pateicoties labvēlīgai ārējai videi, Latvijas preču eksports turpina strauji attīstīties ar jauniem rekordiem pērnā gada nogalē. Novembrī preču eksporta vērtība palielinājusies pat par vairāk nekā 30 procentiem, sasniedzot vienu miljardu un 635 miljonus eiro. Savukārt ar pakalpojumu eksportu mums gājis pavisam bēdīgi. Un šajā gadā eksperti vairs tādus rekordus nesola arī precēm.

Pērnā gada novembra eksporta vērtība bijusi lielākā, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības dati. Tā vērtē Finanšu ministrijas Makroekonomikas nodaļas eksperts Aleksejs Jurša. Tādu eksporta kāpumu var uzskatīt par ļoti strauju, ņemot vērā arī iepriekšējā gada augsto bāzi, kad preču eksports jau pieauga par gandrīz desmit procentiem. Tāda situācija liecinot par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju. To savukārt ietekmē vairāki faktori, pirmkārt, apstrādes rūpniecības jauda.

Viena no ietekmēm, kur riskus jūt jau daudzas nozares, ir darbaspēka trūkums. To atzīst arī Latvijas lielākās eksporta nozares – kokrūpniecības – pārstāvis, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Tādi eksporta rādītāji, kādus sasniedzām gada nogalē, nevar turpināties. Kāpēc, to skaidro „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taču eksports nav tikai preces. Pakalpojumos, sevišķi tūrismā, bija vērojams pilnīgs krahs. Kā būs šogad?

Arī Finanšu ministrija prognozē, ka, neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju ar vīrusa izplatību, sagaidāms, ka Latvijas preču eksports turpinās augt arī nākamajos mēnešos.