Līdz ar dabasgāzes un elektroenerģijas cenu kāpumu nu jau mēnesi varam vērot, ka ik dienas arvien dārgāka kļūst arī degviela. Eksperti norāda, ka naftas cenu lēciens ir tieši saistīts ar citu energoresursu sadārdzināšanos. Turklāt pašreizējās prognozes nerāda, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Tieši pretēji – cenas pat turpinās augt. Notiekošā vērotāji arī kritizē valdību, ka nepietiekama pievēršanās šai lietai drīzumā var parādīt lielas problēmas.

Baltijas galvaspilsētās degvielas cenu kāpums turpinās nu jau mēnesi. Dārgākais benzīns ir nopērkams Tallinā, bet lētākā degviela pieejama Viļņā. Cenu atšķirības gan nav tik būtiskas – benzīnu varam nopirkt par vienu eiro un piecdesmit līdz vienu eiro un 55 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas litra cena tuvojas vienam eiro un 40 centiem par litru. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdim un degvielas uzpildes staciju tīkla "Astarte-nafta" šefam Ojāram Karčevskim jautāju, kāpēc tagad vērojams cenu lēciens?

Degvielas cenas nu jau par divdesmit un vairāk centiem litrā pārsniedz tās, kādas bija pirms pandēmijas. Nozares līderis Karčevskis tam min vairākus iemeslus.

Gan degvielas tirgotāji, gan Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis prognozē, ka no patērētāju viedokļa pozitīvas izmaiņas varam gaidīt tikai pēc pusgada jeb apkures sezonas beigās.

Ekspertu piesauktā histērija radusies, jo pēc pandēmijas pāris dīkstāves sezonām uzņēmēji ļoti strauji atsākuši ražošanu un piegādes, turklāt tie, kam ir iespējas, veidojuši arī krājumus gaidāmajai sliktajai nākotnei. Rekordaugstais pieprasījums pēc energoresursiem sit arī šo resursu cenu rekordus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka degvielas cenu pieaugums vairāk skar uzņēmējus, nevis mājsaimniecības, kas jau pielāgojušās mazkustīgai dzīvei pandēmijā. Arī uz tā saukto izklaides braucienu rēķina ietaupītais, ja ģimenes pat atteiktos no iekšszemes braucieniem, tomēr ne tuvu nebūtu tāds, lai kompensētu citu resursu cenu straujo kāpumu. Valdībai būs jādomā par atbalsta rīkiem, saka ekonomists Gašpuitis.

Ekonomists ir pārliecināts, ka ap gadumiju jau būsim spiesti runāt par krīzi daudzās ģimenēs, bet valdības rīcība atkal sekos novēloti. Arī atbilstoši jaunākajam Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam pasaules inflācija stabilizēsies līdz nākamā gada vidum.