Lielākais ražojošais uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca par 200 samazina strādājošo skaitu, un šis skaitlis var vēl dubultoties. Elektronikas jomā strādājošam SIA SMD Baltic simtiem tūkstošu eiro iesaldēti apmaksas līdzekļi par jau piegādāto produkciju uz Krieviju. Bet lielākās bažas Daugavpils uzņēmumos valda saistībā ar energoresursiem un dabasgāzes piegādes iespējām, jo gāzi izmanto lielākā daļa uzņēmumu. Daugavpils uzņēmumi par to ir informējuši valdību un arī tikušies ar valdības, Saeimas, kā arī Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. 

Latvijas lielāko pilsētu vidū Daugavpils ir 4. vietā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita ziņā, to pilsētā ir nepilni 4000.

7 procenti jeb 256 no tiem ir ražošanas nozares uzņēmumi. Un 8 uzņēmumi ir tie, kas strādā ar gada apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro.

Gāze ir primārais, bez kā savā ražošanā nevar iztikt AS “Latvijas maiznieks”, kas savu preci eksportē uz Baltijas valstīm, Lielbritāniju un Vāciju un dod darbu 338 strādājošajiem.

“Gāzi aizvietot var tikai ar sašķidrināto propāna gāzi, citu variantu nav.

Visi degļi strādā tikai ar gāzi. Elektrība mums neder. Esam laicīgi noslēguši līgumu, bet tas ir tikai līdz gada beigām. Tālāk svarīgi, lai gāze būtu,” stāsta uzņēmuma finanšu direktors Pāvels Meņšikovs.

Arī cenas elektrībai kāpj, uzņēmums gatavs pāriet uz atjaunojamajiem resursiem un gaida valsts atbalstu.

“Mēs esam gatavi pieslēgties programmai un ražot atjaunojamos energoresursus, bet programmas līdz šim nav atklātas.Tās tika gaidītas vēl šā gada pirmajā ceturksnī, taču joprojāmnav atklātas,” tā Pāvels Meņšikovs.

“Elektrība, gāze, darba spēks, neziņa par to, kāda veida atbalsts būs,” tiešas atbildes uz daudzajiem uzņēmējiem neskaidrajiem jautājumiem, par Daugavpils dome sarīkoto uzņēmēju un valsts pārvaldes pārstāvju tikšanās mērķis, saka Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs (“Latvijas attīstībai”) Igors Aleksejevs:

“Ir jāatbild vai uzņēmējs var rēķināties ar atbalstu, vai jāpasaka un jānodefinē, ka tieši šo problēmu valsts nevar risināt. Tad uzņēmējam ir skaidrs, ka ir jāmeklē citi tirgi vai jāpārorientē sava darbības nozare. Šīs atbildes ir godīgi jāpasaka, lai varētu saprast vai nebūs tā, ka vispār tas valsts atbalsts, kad tiks piešķirts, vai uzņēmums tajā brīdī vispār būs spējīgs pastāvēt, vai tas vispār nebūs par vēlu.”

Vistiešāk tas skar Daugavpils lokomotīvju remontu rūpnīcu, kura, nesagaidot atbalstu valsts garantiju formā spiesta atlaist pirmos 200 strādājošos, un plāno šo ciparu dubultot, apliecina valdes locekle Natālija Petrova:

“Pagājušajā gadā mums bija pāri par 600 cilvēku, tagad jau 200 atlaisti.”

Bet jautājums par gāzi, no kurienes un kā tā tiks piegādāta,šim uzņēmumamne mazāk aktuāli.

“Mēs gāzi izmantojam gan apkurei, gan ražošanas procesā. Es pagaidām nedzirdēju reālas idejas, kā mēs dzīvosim bez gāzes vai kādu izeju mums piedāvās valsts.”

Krievijas gāzes nebūs, uzņēmējiem ar to jārēķinās, skaidru atbildi dod Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone:

“Mēs varam respektēt tās valstis, kurām nav izejas uz jūru, nav savas ostas un nav tehnisku iespēju ātri pārorientēties uz citiem piegādes tirgiemgāzes piegādē. Mums ir pieejami sadarbības partneri Lietuvā, Igaunijā,Somijā. Šobrīd mums ir svarīgi saprast, jo ātrāk mēs pāriesim uz citiem energoresursiem un avotiem, jo labāk būs.”

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums “TEKS” ir viens no tiem, kuru būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija,stāsta uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Gusarovs:

“Situācija ir būtiski pasliktinājusies. Tā kā mēs atrodamies robežas tuvumā, mūsu bizness saistīts ar tranzītu. Ar piegādēm kā no Ukrainas, tā no Baltkrievijas un Krievijas. Attiecīgi tagad viss ir apstājies. Kopā ar partneriem ražojam betonu, bija piegādes no Baltkrievijas cementa rūpnīcas, diemžēl arī tas ir apstājies.”

Daugavpilij  ir sava specifika atzīst arī EM, un uzņēmēji tevar rēķināties ar atbalstu, uzsver Ilze Indriksone:

“Noteikti svarīgi tie finanšu instrumenti, lai uzņēmumi spētu pārvarēt šīs te izmaiņas, apgrozāmos līdzekļus, aizdevumus garantiju formā, lai viņi spētu nopirkt kaut ko priekšapmaksā, gan realizāciju labāk pārorganizēt. Daugavpils ir pierobeža, un šis reģions visvairāk cieš no sankcijām un piegāžuizmaiņām.

Latgale Latvijas kontekstā visvairāk ir saistīta ar Krieviju, un tas ir jāņem vērā.”

Sankciju dēļ nopietnas problēmas piedzīvojis arī telekomunikācijas, datu pārraides, industriālās automātikas  jomā strādājošais  SIA “SMD Baltic”, taču tās radījušas bankas,iesaldējotlīdzekļus, turklāt tos, kas nākuši par piegādi vēl pērn, pirms sankcijām.

“Mēs nevaram saņemtiem simtiem tūkstošu eiro.  Sankcijas ir pieņemtas, bet  bankām nav pateikts, ka tāsvar ieskaitīt to naudu, kas nāk par pārdoto līdz pērnā gada decembrim. Attiecīgi, likumdošananav līdz galam pārdomāta. Mums nācās samazināt strādājošo skaitu. Sankcijas priekš mums ir smagas,” stāsta uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa.

Tagad uzņēmumamjārēķinās ar tiešajiem zaudējumiem vai jācer uz naudas atgriešanu vismaz valsts subsīdiju formā.

“Ārlietu ministrija ir kā, kas koordinē visu sankciju piemērošanu, un faktiski finanšu kapitāltirgus uzraudzības komisija vērtē katru konkrēto situāciju,” Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone uzsver-uzņēmējiem jāsaprot, ka Latvijas valdība vērtē iespējas atteikties no jebkādas sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāda sadarbība, kāda tā ir bijusi līdz šim, vairs nebūs, jo ir šis dzelzs priekškars. Un ir jārēķinās, ka tas pastāvēs nevis dažus mēnešus, bet gadiem vai pat gadu desmitiem. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai pārorientētos uz citiem tirgiem, piegāžu ķēdēm un energoresursiem.

Tas ir galvenais atzinums uzņēmējiem,saka Daugavpils domes pārstāvis Igors Aleksejevs, kurš reizē ir uzņēmuma Limbažu piens vadītājs:

“Ir skaidrs, ka ir vairākas lietas, kur ir skaidri un gaiši pateikts NĒ vārds, tas nozīmē, ka man kā vadītājam ir jāpārorientējas uz citiem tirgus segmentiem.

Pastāvēs tas, kas mainīsies.”

“Uz galvenajiem jautājumiem es līdz galam nesaņēmu atbildes. Galvenais, ka meklē risinājumus. Vai būs atrasts šis risinājums?”

“Latvijas maiznieks” finanšu direktors Pāvels Meņšikovs uz nākotni raugās bažīgi.

“Protams, ka mēs turpināsim ražot, ja būs gāze, bet visu sadārdzinājumu pārliksim uz patērētāju pleciem. Citu variantu nav, mēs esam biznesmeņi.”

Un te jādomā, kā  šajā mainīgajā situācijā pasargāt iedzīvotājus no cenu kāpuma, un uzņēmumu piedāvājums, kas izskanēja Daugavpilī, ir samazināt PVN likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm līdz 5%.