Cīņai ar koronavīrusa radīto krīzi Eiropas Savienība un arī dalībvalstis ir novirzījušas lielus līdzekļus. Un nācies domāt ne tikai par ugunsgrēka dzēšanu jeb tūlītējiem pasākumiem, bet arī atkopšanos pēc krīzes. To, kāda palīdzība daībvalstīm sniegta līdz šim un kāds ir skats nākotnē, sarunā ar Latvijas Radio ieskicēja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Kopumā tikuši mobilizēti 3,4 triljoni eiro.

Tas ir gandrīz 25% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta. Tie ir gan fiskālie pasākumi, gan finansējuma pieejamības nodrošināšana. Tie ir pasākumi, kas tiek veikti, gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī.

Viņš skaidroja, ka pirmais, ko krīzes laikā Eiropas Savienība paveica, bija iespējas došana dalībvalstīm daudz apjomīgāk stimulēt savu ekonomiku, piešķirot pietiekami lielu elastību gan Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos, gan valsts atbalsta noteikumos.

Otrkārt, ir maksimāli mobilizēti Eiropas Savienības šī gada budžeta līdzekļi, ieskaitot maksimālu elastību pieejamo Eiropas Savienības fondu izlietošanā. Tādējādi ļaujot dalībvalstīm visus šajā plānošanas periodā pieejamos fondus novirzīt krīzes seku risināšanai, paredzot 100% Eiropas finansējumu.

Aprīlī arī tika panākta vienošanās par 540 miljardu eiro lielu paketi, un, lai to iedzīvinātu, vēl jāpabeidz likumdošanas process. No šīs summas 100 miljardi eiro paredzēti iniciatīvai SURE, kas ir izdevīgāks valstīm, kurām ir lielākas aizņemšanās izmaksas.

Dalībvalstīm būs pieejami aizdevumi uz izdevīgiem nosacījumiem, lai varētu finansēt daļēja laika darbu vai dīkstāves programmas. Katrai dalībvalstij ir jāvērtē, vai izdevīgāk ir piesaistīt finansējuu tirgos vai izmantot šīs programmas finansējumu.

Vēl 200 miljardi eiro ir pieejami Eiropas Investīciju Bankas aizdevumos uzņēmumiem, īpaši, maziem un vidējiem uzņēmumiem. 240 miljardi eiro atbalsts ir pieejams no Eiropas stabilitātes mehānisma eirozonas valstīm, ja tām ir grūtības ar pieeju finanšu tirgiem vai ir dārgāki valsts parāda apkalpošanas izdevumi. Šīs visas ir lietas, par kurām jau ir panākta vienošanās, tomēr darāmā vēl ir daudz, jo nākas domāt ne tikai par ugunsgrēka dzēšanu, bet arī atkopšanos pēc krīzes.

Lai apspriestu situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām, Eiropas līderi videokonferencē tikušies jau četras reizes. Pēdējo reizi tas notika 23.aprīlī. Eiropas valstu līderi Eiropas Komisijai uzdevuši veikt analīzi par to, kādas tieši ir vajadzības, un steidzami nākt klajā ar priekšlikumu, kas atbilstu problēmas apmēram. Tam būtu jānotiek tuvāko nedēļu laikā. Komisijas priekšlikumā būtu jāprecizē saistība ar daudzgadu budžetu, kas jebkurā gadījumā būs jākoriģē, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un tās sekas.

Valstu vadītāji pēdējā sanāksmē arī vienojās strādāt, lai izveidotu steidzami nepieciešamo atveseļošanas fondu, kas būs kā papildinājums koriģētajam daudzgadu budžetam.

Mēs būtiski nemainīsim to daudzgadu budžetu, kāds tas ir ticis diskutēts iepriekš, bet papildus šim budžetam būs ekonomikas atjaunošanas fonds, kas pamatā būs paredzēts dalībvalstu investīciju atbalstam. Tiek paredzēts apjomīgs papildus ES budžeta finasējums. Ja pašreiz budžeta apjoms pārsniedz 1% no kopējā nacionālā kopienākuma, tad tiek plānts pacelt griestus līdz 2%, paredzot atbalstu gan finanšu instrumentu, gan grantu veidā.

Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena skaidrojusi, ka fonds būs cieši saistīts ar daudzgadu budžetu. Viņa uzsvēra, ka daļa no fonda līdzekļiem būtu pieejami kā aizdevumi, bet daļa kā tradicionālie granti, kuri nav jāatmaksā. Bet dalībvalstu vēlmes, kādā veidā naudu sadalīt, gan ir atšķirīgas.

Savukārt līdzekļus fondam varētu gūt, paceļot ES budžeta griestus līdz 2%, kā jau Dombrovskis iepriekš minēja. Fonds pamatā tiktu finansēts, aizņemoties finanšu tirgos, ko veiktu Eiropas Komisija, novirzot to investīcijām dalībvalstīs, skaidroja eirokomisārs. Tādējādi papildu finansējums ļautu piesaistīt līdzekļus, kas ievērojami pārsniedz pat triljonu eiro. Tomēr joprojām par šo fondu nav zināmas daudzas detaļas, jo dalībvalstu līderiem neizdevās vienoties par formu, lielumu vai pat veidu, kā nauda tiks sadalīta. Nav vēl arī skaidrs, kuras valstis iegūs visvairāk šī fonda līdzekļu, tomēr tiek pieļauts, ka tā varētu būt Spānija un Itālija. Vairākas dalībvalstis ir paudušas bažas par iespējamajiem draudiem, ka šī shēma varētu radīt nevienlīdzīgus spēles noteikumus. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere atzina, ka pārdale būs jāveic tā, lai atgūtos kopā, citādi pieaugošā asimetrija sadrumstalos vienoto tirgu.

Tātad šobrīd atliek gaidīt Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuriem jābūt publicētiem jau tuvākajā laikā, un darbs turpinās arī citās frontēs. Piemēram, piektdien plānota kārtējā Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksme.