LSM ziņās: ES ekonomika augs septīto gadu pēc kārtas; brīdina par vairākiem riska faktoriem

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad turpinās augt septīto gadu pēc kārtas. Par to liecina jaunākās Eiropas Komisijas prognozes. Tomēr izaugsmes tempus bremzēs globālie tirdzniecības strīdi, neskaidrība ap breksitu, kā arī saspīlējums Tuvajos Austrumos. Tie ir faktori, ar kuriem jārēķinās arī Latvijas ekonomikai.

Salīdzinot ar pavasara prognozi, pagājušajā nedēļā publicētās Eiropas Komisijas aplēses par eirozonas saglabājušās nemainīgas attiecība uz 2019.gadu. Proti, šogad eirozonas valstu iekšzemes kopprodukta vidējais pieaugums būs 1,2%. Savukārt attiecībā uz nākamo gadu prognoze mazliet samazināt – līdz 1,5%.

Līdz ar to sagaidāms, ka Eiropas ekonomika augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu  attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku. Gada pirmajā ceturksni izaugsme eirozonā pat bija lielāka nekā tika sagaidīts, pateicoties tādiem faktoriem kā maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. Stāsta Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī.

Ne pārāk labi klājas tādām lielajām eirozonas valstīm kā Itālija un Vācija. Šogad Vācijā gaidāma izaugsme tikai 0,5% apmērā, bet Itālijā – vien 0,1%. Mokovisi norāda, ka ekonomiskās izaugmes perspektīvas ietekmē dažādi savstarpēji saistīti riski.

Spriedze starp Irānu un Savienotajām valstīm radījusi bažas, ka nevilšus reģionā var uzliesmot karš. ASV prezidents Donalds Tramps jau cēlis tarifus metāliem, bet joprojām draud ar lielākām ievedmuitām arī Eiropas automašīnu ražošanas industrijai. Bet pašā Eiropas Savienībā nozīmīgs riska faktors joprojām ir iespēja, ka Lielbritānija no bloka izstāsies bez vienošanās.

Kas attiecas uz Latviju, te gada iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognoze šim gadam mazliet samazināta – 3%. Nākamgad joprojām prognozēti tie paši 2,8%, kas jau liecinās par ekonomikas tempu nelielu palēnināšanos.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo prognozi gan ir nebūtiskas. Viņš sagaida, ka šogad iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā pat varētu būt nedaudz labāks, nekā prognozē Eiropas Komisija. Tomēr arī Latvijas ekonomiku būtiski ietekmē ārējie apstākļi – nenoteiktība pasaules tirdzniecībā, tirdzniecību kari, globālās tendences.

Līdzīgs ekonomikas pieauguma temps kā Latvijā šogad prognozētas arī mūsu abās Baltijas kaimiņvalstīs – Igaunijā 2,9%, bet Lietuvā 3,1%.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.