Graudaugu ražu Latgalē šogad prognozē labāku nekā pērn

Tā, gatavojoties kulšanas darbiem, secina gan lauksaimnieki, gan agronomi. Arī kopumā vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā šobrīd ir nedaudz labāks nekā pērn. Prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība šogad varētu būt 4,3 tonnas uz hektāru, kas ir vairāk nekā par tonnu, salīdzinot ar pērno gadu. Savukārt, vasaras miežu kūlums šogad varētu būt 3,5 tonnas, bet auzu – ap trim tonnām uz hektāru.

Preiļu novada zemnieku saimniecības „Korsikova” līdzīpašnieks Anatolijs Mūrnieks graudaugu kulšanu plāno sākt pēc aptuveni divām nedēļām. Braucam aplūkot vienu  no saimniecības daudzajiem laukiem, kas atspoguļo tipisku Latgales tīrumu.

“Tas ir 5 hektārus liels lauks, kurā iesēt “Skagen” šķirnes  ziemas kvieši.  Lauks  nav no tiem labākajiem. Šis gals ir ceļa malā, te ir  smiltis, tur zemāk ir smukāk. Bet tādas ir tās mūsu Latgales platības, kalna galā smiltiņa, lejā – māls. Viss  zemes spektrs vienā  laukā.”

Arī šis lauks šogad var dot labu ražu, pārliecināta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)  Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

“Arī šis lauks, kur kalna galā ir smiltiņa, var rēķināties ar 5-6 tonnām, tur zemāk- uz visām 8 tonnām.”

Arī kopumā graudaugu raža visā Latgalē šogad būs labāka nekā pērn, prognozē augkopības konsultante Inese Magdalenoka. To ietekmē gan laika apstākļi, gan zemnieku ieguldītais darbs tīrumā.

“Latgale šogad izskatās diezgan normāli. Tie, kuri piestrādājuši pie herbicīdiem, fungicīdiem un regulatoriem, arī samēslojuši kārtīgi, ražas būs. Kur ar regulatoriem ir piebremzēts, tur lauki ir nedaudz noliekti gar zemi.

Ja viss ir darīts kā vajag, tad raža būs laba gan ziemājiem, gan vasarājiem. Kādu tonnu virs iepriekšējā gada.”

Lietus, krusas un vēju dēļ Latgalē, salīdzinoši ar Zemgali, nav tik daudz vietu, kur šogad labības lauki ir pabojāti un veldrē, tomēr arī šīs stihijas ir piedzīvotas, stāsta Preiļu novada zemnieku saimniecības „Korsikova” līdzīpašnieks Anatolijs Mūrnieks.

“Lokāli bija krusas, vējš, bet vecie zemnieki saka: „Ar saveldrētiem laukiem neviens badā nav nomiris. Protams,  tur lēnāks novākšanas process, zūd arī kvalitāte. Bet, ja ir saveldrējies, tātad  ir bagātīgas vārpas.”

Saimniecība „Korsikova” ar pāri par 500 hektāriem labības tīrumu ir viena no lielākajām reģionā, kopumā raža visām kultūrām šogad sagaidāma laba, prognozē Anatolijs Mūrnieks.

“Mums apsaimniekošanā ir 530 ha. Ziemas rapsis ir 100 ha, ziemas kvieši- 250 un vasarāji- auzas, vasaras rapsis, pupas, mieži , tie kaut kur 170 ha.  Vasarājiem tie laika apstākļi nebija tik labi, bet ziemājiem  savā saimniecībā darījām visu, lai uzlabotu ražu, pērn vidēji bija 6,5 tonnas, šogad kādas pāris tonnas būs vairāk. Bet to jau redzēsim, kad iebrauksim laukos ar kombainu, ievedīsim kaltē un izvedīsim.”

Sava kalte saimniecībai ļauj graudus nerealizēt uzreiz pēc kulšanas, un tas dod savu pienesumu uz cenu, jo ziemā, kā rāda pieredze, graudi ir dārgāki. Visdrīzāk šogad graudu cenas būs pērnā gada līmeni, prognozē Anatolijs Mūrnieks.

“Cenas domāju augstākas nebūs, ar tiem visiem vīrusiem un „spēlītēm” biržā. Vidēji būs kā pērn, lopbarība ap 160 eiro, pārtikas kvieši -180, attiecīgi rapsis nebūs ne dārgāks, ne lētāks, ar to mēs tā rēķināmies.”

Pērn Latvijā kopumā ievāca vairāk nekā 3,3 miljonus tonnu graudaugu, ja laika apstākļi būs labvēlīgi arī kulšanas darbiem, tad šogad raža būs vēl lielāka, tā jau iepriekš prognozēja arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.