Grausti Rīgā: Kas tiek darīts, lai to skaits mazinātos?

Mājas lapā “Grausti.Riga.lv” šobrīd iekļautas 1189 galvaspilsētas ēkas. 16 grausti jeb vidi degradējošas ēkas pieder Rīgas pašvaldībai, 16 - Valsts nekustamajiem īpašumiem, bet lielākā daļa - 1132 ir privātpersonu īpašums. Kas tiek darīts, lai graustu skaits galvaspilsētā samazinātos?

Rīgas domes vidi degradējošo būvobjektu komisijas vadītājs Rihards Rusiņš skaidro, ka interneta vietnē “Grausti.Riga.lv” iekļautajām mājām ir dažāds statuss un daļai no ēkām statusu vēl vērtēs. Šobrīd Rīgā ir 725 vidi degradējoši un uzraugāmi objekti, kuriem dome piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā un administratīvos sodus.

Savukārt, valsts Nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna stāsta, ka no viņu pārvaldībā esošajām ēkām trīs gadu laikā graustu skaits samazinājies par 225 ēkām. Lielākā daļa atsavinātas un nojauktas, 15 – atjaunotas.

Rihards Rusiņš no Rīgas domes stāsta, ka privātpersonas pēdējos 10 gados sakārtojušas 1300 graustus, bet ēku atjaunošana norit ļoti ilgi, jo mainās īpašnieki un nomnieki, notiek ugunsgrēki un avārijas. Piemēram, Hāmaņu muižas atjaunošana ilgst jau 10 gadus.

Valsts Nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna vērtē, ka liela problēma ir dažādi juridiskie šķēršļi.

Rīgas domei gan pārmet, ka graustu statuss tiek piešķirts ļoti daudzām ēkām un galvaspilsētā to skaits kopš 2012. gada dubultojies. Bet Rīgas domes vidi degradējošo būvobjektu komisijas vadītājs Rihards Rusiņš aicina iedzīvotājus informēt par ēkām, kuras netiek pienācīgi uzturētas.

Rīgas Dome ne tikai piemēro sodus par ēku pienācīgu neuzturēšanu, bet arī piedāvā līdzfinansējumu dzīvojamo un kultūrvēsturisko māju atjaunošanai. Piemēram, ēku tehniskā stāvokļa bīstamības novēršanai var saņemt līdzfinansējumu līdz 50% no projekta summas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro, savukārt, kultūras pieminekļu atjaunošanai – līdz 20 000 eiro. Līdz šim līdzfinansējums piešķirts 342 ēkām.