Iedzīvotāji Latgalē atbalsta pensiju mantošanas iespēju, bet neuzticas sistēmai

Gandrīz 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju piedalās valsts obligātajā pensiju sistēmā, tai skaitā veic uzkrājumus 2. pensiju līmenī. No nākamā gada 1.janvāra šiem cilvēkiem radīsies iespēja mantot pensiju 2.līmenī uzkrāto naudu. Iedzīvotāji par gaidāmajām pārmaiņām lai arī ir dzirdējuši, tomēr neko daudz nezina. Latgales aptaujātos cilvēkus dara bažīgus nestabilitāte valsts pārvaldē, biežās likumdošanas maiņas, kas nevieš ticību nākotnei.

Aptaujātie Latgales iedzīvotāji par 2. līmeņa pensiju mantošanu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, ir dzirdējuši, taču viņus uztrauc nestabilitāte, kas valstī rodas, mainot likumus un nodokļus. Tāpēc nav arī lielas ticības pensiju fondu efektīvai darbībai.

Pensijas kapitālam tiek novirzīti 20% no personas darba ienākumiem. Ja cilvēks ir 2. pensiju līmeņa dalībnieks, tad 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmenim un 6 % - 2. līmenim.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Rēzeknes reģionālās nodaļas vadītāja Daina Rundāne – Gaspažiņa skaidro, lai tuvinieki vai kāds cits cilvēks varētu mantot pēc otrā līmeņa dalībnieka nāves viņa uzkrāto pensijas kapitālu, krājējam pašam dzīves laikā ir jāizlemj, ko viņš ar savu uzkrājumu darīs.

“Likumdošana paredz šajā gadījumā trīs izvēles. Pirmā izvēle – ieskaitīt šo 2. līmeņa naudu Valsts pensiju speciālajā budžetā, otrā izvēle  -pievienot norādītās personas 2. līmeņa  pensijas kapitālam, un trešā iespēja - atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Otrajā līmenī uzkrātais kapitāls, kas ir uzkrāts līdz 2019. gada 1. janvārim, tiks mantots 80% apmērā,  pārējie 20% tiks pārskaitīti Valsts pensiju speciālajā budžetā un tiks izmantoti pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem. Savukārt  no 2020. gada 1. janvāra uzkrātais 2. līmeņa kapitāls tiks 100% novirzīts mantošanai vai  pievienošanai 2. līmenim.”

Kā atklāj Daina Rundāne – Gaspažiņa 2. pensiju līmenim varēja sākt  pieteikties  no 2001. gada un atkarībā no uzkrājumu uzsākšanas laika un darba ienākumiem, katram jau ir izveidojies lielāks vai mazāks uzkrājumu kapitāls. Šobrīd Latvijā 2. pensiju līmeņa uzkrājumā jau 4,3 miljardi eiro.

“Kopējais 2. līmeņa dalībnieku skaits ir gandrīz 1 miljons 300 tūkstoši. Apmēram 33% cilvēku uzkrājums ir līdz 100 eiro, 16% no tūkstoša līdz 2 tūkstošiem, 29 % no 2 līdz 5 tūkstošiem eiro  16% jau ir uzkrājuši no 5 līdz 10 000 eiro  un 6% - vairāk par 10 000 eiro,” stāsta Daina Rundāne – Gaspažiņa.

Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas profesore,  ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule uzskata, ka tiešu ietekmi uz valsts ekonomiku pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantošana neradīs, bet motivēs  iedzīvotājus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

“Šī iniciatīva, kas nāk no likumdevēja puses ir noteikti apsveicama. Tas liks cilvēkiem aizdomāties gan par nodokļu maksāšanu un par to, kā lielā mērā šobrīd, maksājot šos nodokļus, mēs pasargāsim savus ģimenes locekļus, tad, kad mūsu vairs nav blakus. Manuprāt,  ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājus vispār ieinteresēt, lai cilvēki aizdomātos par nodokļu maksāšanu un uzticētos  pensiju sistēmai. Tāpēc  ir ļoti svarīgi, lai tā sistēma nemainās. Mums ir jābūt drošiem, jābūt tiesiskās paļāvības principam , ka arī pēc 5 gadiem  nekas nemainīsies.”

Iesniegumu no 2020.gada 1.janvāra par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantošanu  būs jāadresē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un to varēs iesniegt elektroniski portālā www.latvija.lv, klātienē – jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā.