Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pērn iedzīvotāji mājokļa izdevumiem mēnesī tērēja vidēji 151 eiro jeb 12,2% no mājsaimniecības ienākumiem. Pozitīva tendence - sarūk arī mājsaimniecību parādi par mājokli. Ja 2018. gadā grūtības segt mājokļa izdevumus bija 28% mājsaimniecību, tad pērn - 22%.

Cik naudas mājokļa izdevumiem tērē iedzīvotāji Baltijas valstu galvaspilsētās? "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta – viņu veiktais pētījums liecina, ka 2018. gadā visdārgāk par 2 istabu dzīvokli maksāja mājsaimniecības Tallinā.

CSP aprēķinātais vidējais maksājums par mājokli 151 eiro mēnesī, protams, ir vidējais statistiskais skaitlis, jo maksa par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu un nekustamā īpašuma nodokli Latvijā diezgan ievērojami atšķiras. CSP eksperts Viktors Veretjanovs stāsta, ka 2019. gadā mājokļa uzturēšanai Latvijas mājsaimniecības tērēja 12,2% no ienākumiem.

"Swedbank" Finanšu institūta pērn veiktais pētījums gan liecina, ka Rīgā mājokļu izdevumi 2019. gadā nebija lielākie valstī. Skaidro Evija Kropa.

Auces Komunālo pakalpojumu valdes priekšsēdētāja Solvita Vilčinska stāsta, ka Auces novadā 2019. gadā vidējās izmaksas par mājokli bija tikai 79 eiro mēnesī, jo Aucē ir zemākie siltumenerģijas tarifi valstī.

Ne tikai Aucē, bet arī Latvijā kopumā sarūk mājsaimniecību parādi par mājokli. CSP eksperts Viktors Veretjanovs stāsta, ka visvairāk komunālo pakalpojumu parādi ir nepilnajām ģimenēm, vismazāk – vientuļajiem pensionāriem.

Kā liecina Eirostat dati, pērn 13,1% Latvijas mājsaimniecību bija hipotekārais kredīts, bet 7,7% mājokli īrēja par tirgus cenām. Šie papildus maksājumi mājokļa izmaksas mājsaimniecībām, protams, sadārdzina.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.