Pēc pērn piedzīvotā uzkrājumu veidošanas tempu rekorda šogad iedzīvotāji naudu bankās arvien nogulda, taču mazākos apmēros. Savukārt apdrošinātāji vēro, ka daudzi pārtrauc tā sauktos dzīvības apdrošināšanas uzkrājumus, izvēloties tikt pie naudas. Eksperti vērtē, ka tam visam ir racionāli divi skaidrojumi. Pirmkārt, līdz ar ierobežojumu beigšanos radušās plašas iespējas naudu tērēt, bet, otrkārt, straujās inflācijas dēļ par visu arī nākas maksāt būtiski vairāk.

Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās patlaban ir ap desmit miljardu eiro jeb gandrīz viena valsts gada budžeta apmērā. Pirms pandēmijas sākuma tie bija septiņarpus miljardi eiro. Tāpēc «Luminor» bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka divarpus miljardu eiro kāpums pāris gadu laikā ir bijis ievērojams.

Un cenu straujā kāpuma un ierobežojumu beigu ietekmi ļoti labi ilustrē straujā uzkrājumu tempu mazināšanās. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis stāsta, ka gada sākumā īpaši samazinājies uzkrājumu pieauguma temps. Pērn noguldījumu apjoms katru mēnesi auga par piekto daļu, bet šogad tas divreiz krities – noguldījumu apjoms ik mēnesi kāpj par nepilniem desmit procentiem, salīdzinot ar situāciju iepriekš.

Tomēr nav tā, ka cilvēki steigtos izņemt uzkrājumus.

Un augošais maksājumu slogs varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šogad daudzi pārtrauc apdrošināšanas līgumus ar uzkrāšanas funkciju. Dzīvības apdrošināšanā ik gadu ieguldām ap piecdesmit miljoniem eiro jeb trešo daļu no visām apdrošināšanas prēmijām. Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzskata, ka kontu tukšošanā būtisks iemesls varētu būt arī karš Ukrainā.

Iespējams, bailes no kara ir daļējs iemesls arī tam, ka apdrošināšanas nozare pirmajā ceturksnī ir piedzīvojusi arī sen neredzētu izaugsmi – apdrošināšanas prēmijas jeb nauda, ko maksājam par apdrošināšanu, pieaugušas par 15%, pirmajos trīs mēnešos sasniedzot 171 miljonu eiro.