Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi, un, salīdzot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos.

Šogad Latvijas iedzīvotāji iegādājušies divas reizes vairāk krājobligāzijas nekā pērn un pieprasījuma kāpumu veicina pieaugošās likmes. Valsts kases Finanšu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka teic, ka pieprasījums nerimst, bet turpina pieaugt.

Salīdzinājumam: iepriekšējos gados procentu likmes atradās vēsturiski zemākajos līmeņos. Valsts kase emitēja parastos vērtspapīrus, kuru likme bija tuvu nullei. Likmju kāpums sākās šogad līdz ar izmaiņām finanšu tirgos, kuru spēcīgi pēdējos mēnešos ietekmē monetārās politikas lēmumi cīņā ar augsto inflāciju.

Un likmes tiek fiksētas uz visu termiņu, proti, noteikumi spēles laikā nemainās. Turklāt bez likmēm krājobligācijām ir arī vairākas citas priekšrocības.

Monetārās politikas lēmumi pozitīvi ietekmējuši arī komercbanku piedāvāto depozītu procentu likmes. Termiņnoguldījumiem jeb depozītiem kredītiestādēs likme svārstās no 0,2 līdz 0,35 procentiem gadā. Likmju kāpums nav tik sparīgs kā krājobligācijām, tomēr pagrieziena punkts ir vērā ņemams. norāda "Swedbank" Privatpersonu parvaldes vadītāja Karina Kulberga.

"Citadeles" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks skaidro, ka pārmaiņas sākās vasaras vidū, kad Eiropas centrālā banka izmainīja noteikto procentu likmi un banka sāka piedāvāt maksāt par noguldījumiem.

Arī SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš pauž, ka klientu interese par depozītiem nav vērā ņemama.“INVL pensiju fondu” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs ir skeptisks, sakot, ka depozītiem procentu likmes neseko tirgus tendencēm, un tas ir iemesls, kādēļ šis produkts nav klientiem interesants.

Latvijas iedzīvotāji krājobligācijas var no valsts iegādāties deviņus gadus un šogad iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro.