Lielbritānijas iekšējā tirgus likumprojekta virzīšana joprojām notiekošo “Brexit” sarunu laikā ir pārsteidzoša un tā ietekmē uzticību abu pušu starpā. Tā sarunā ar Latvijas Radio atzina Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa atzina, ka sarunas šobrīd ir sarežģītā posmā, tomēr puses strādā pie veiksmīga iznākuma. Ja vienošanās netiks panākta, tas neapšaubāmi ietekmētu abas puses, tajā skaitā Latvijas eksportētājus.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās jau devītais sarunu raunds starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību par abu pušu nākotnes attiecībām pēc breksita. Abas puses uzsvērušas, ka vienošanās ir jāpanāk šomēnes. Vienošanās panākšana šajā laika posmā ir nepieciešama, ja puses vēlas paspēt to ratificēt līdz gada beigām. Tomēr izskan minējumi, ka sarunas var ieilgt līdz novembrim.

Saprotot, ka laika ir maz, pēc devītā sarunu raunda situāciju apsprieda Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Abi pēc tam prasīja saviem sarunvežiem nākamajās dienās strādāt intensīvi, lai pārvarētu domstarpības un panāktu vienošanos. Tomēr joprojām pastāv sarežģījumi, kas neļauj abām pusēm sarunas noslēgt. Problēmas sarunā ar Latvijas Radio ieskicēja Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pārejas periods un brīvā tirdzniecība starp abām pusēm beigsies nākamā gada 1.janvārī. Kādas būtu sekas, ja vienošanās netiks panākta? Ekonomikā un tirdzniecībā atiecības regulēs starptautiskie mehānismi un būs jārēķinās ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktajiem tarifiem preču importam un eksportam.

Iezīmējot situāciju dažās no nozarēm, kas Eiropā ciestu, ja vienošanās netiktu panākta, jāmin, piemēram, autonozare. Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija paredz, ka neveiksme nozīmētu zaudējumus līdz 110 miljardiem eiro nākamo piecu gadu laikā. Teju puse zaudējumu būtu Lielbritānijas rūpnīcām. No ieņēmumu krituma un zaudētām darbavietām ciestu arī lauksaimniecība un pārtikas preču nozare, jo Lielbritānija ir lielākais bloka eksporta partneris šajās jomās.

Tomēr laikā, kad šķiet, ka sarunas jau tā nevedas, Lielbritānija situāciju vēl vairāk sarežģījusi. Eiropas Komisija teju pirms nedēļas ievadīja pārkāpuma procedūru pret Lielbritāniju saistībā ar tās likumprojektu par iekšējo tirgu. Eiropas Savienības bažas par šo likumprojektu skatāmas divos jautājumos un tos raksturoja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viena no problēmām ir tā, ka likumprojekta pieņemšanas rezultātā varētu rasties nevienlīdzīga konkurence starp Ziemeļīrijas un Īrijas uzņēmējiem. Otra problēma saistīta ar muitas procedūrām uz robežas. Likumprojekts paredz tiesības Lielbritānijai neveikt dažādas muitas procedūras uz Ziemeļīrijas un ES robežas.

Izskanējušas bažas par šī likumprojekta un tā iespējamās pieņemšanas ietekmi uz pašreizējām sarunām.

Lai saprastu, vai puses pavirzījušās tuvāk veiksmīgam iznākumiem, vai tomēr palikušas uz vietas, jāgaida 13.oktobris. Kā atzina Lukaševica, tas būs kā atskaites punkts, jo tad Eiropas Savienības sarunvedis Mišels Barnjē informēs par jaunāko saistībā ar sarunām.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.