Igaunijas pieredze un Latvijas vēlme ieviest e-rezidenta statusu uzņēmējiem

Lietuva nolēmusi sekot Igaunijas piemēram un arī ieviest e-rezidenta statusu, lai ļautu ārvalstniekiem, izmantojot internetu, Lietuvā dibināt uzņēmumus un veicinātu ārvalstu investīcijas. Igaunijai piecus gadus pēc programmas dibināšanas ir vairāk nekā 60 tūkstoši digitālo rezidentu, daudzi dibinājuši firmas. Valsts kasei programma devusi 25 miljonus eiro, bet vēl lielāks ieguvums ir starptautiskā atpazīstamība un zīmols, norāda paši igauņi. Kāda ir Igaunijas pieredze, un kādi plāni Latvijai?

Igaunijas e-rezidenta statuss nesniedz nekādas uzturēšanās vai pilsoņa tiesības. Tomēr tas dod citu valstu pilsoņiem piekļuvi Igaunijas elektroniskajiem pakalpojumiem, ļauj internetā no jebkuras pasaules vietas reģistrēt uzņēmumus, parakstīt dokumentus, izmantot valsts un privāto uzņēmumu pakalpojumus, maksāt nodokļus.

E-rezidenta programma darbojas jau piecus gadus, pieteikties ir vienkārši, un patlaban Igaunijai ir vairāk nekā 60 tūkstoši digitālo rezidentu no vairāk nekā 130 valstīm. Tūkstošos mērāms to skaits, kas, izmatojot programmu, Igaunijā reģistrējuši uzņēmumus, arī vairāk nekā 200 e-rezidentu no Latvijas. Pārsvarā tā ir IT joma, stāsta Igaunijas e-rezidentūras programmas vadītājs Ots Vaters.

Pateicoties šai programmai piecu gadu laikā Igaunijas valsts kasē ieripojuši 25 miljoni eiro.

Igaunijas piemēram tagad nolēmusi sekot arī Lietuva. Tā šovasar pieņēma likuma grozījumus, kuri sākot no 2021.gada pavērs ārvalstniekiem iespējas iegūt Lietuvas e-rezidenta statusu. Tas ļaus viņiem elektroniskajā vidē dibināt uzņēmumus, atvērt banku kontus vai deklarēt nodokļus. Mērķis – veicināt ārvalstu investīcijas.

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms stāsta, ka arī Latvijā izveidotas dažādas iespējas ārvalstniekiem, piemēram, start-up vīza. Nākamgad arī sāks darboties Fizisko personu reģistrs, saka Soms.

Tiesa, ārvalstniekiem pieejamo iespēju kopums Latvijā nav tik glīti iesaiņots, ja runājam par starptautisko atpazīstamību. To atzīst arī Soms. Tam, ka Latvijas e-pārvaldei ir neizmantots potenciāls, piekrīt ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Runājot par valstis imidžu un starptautisko publicitāti, Igaunijas e-rezidentūras programmas vadītājs Ots Vaters Latvijas Radio minēja piemēru, ka pērn bijis daudz pieteikumu e-rezidenta statusam tieši no japāņiem, pieaudzis tūristu skaits. Vaters to saista ar Japānas premjera Sindzo Abes vizīti Baltijas valstīs pagājušajā gadā, kad Igaunijas prezidente viņam piešķīra Igaunijas goda e-rezidenta apliecību. Tas guvis plašu ievērību Japānas medijos, līdz ar to publicitāti Igaunijai.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.