IKP izaugsmes bremzēšanās un uzņēmēju prognozes

Biznesa sarukuma dēļ kokrūpnieki darbiniekus sāk laist piespiedu atvaļinājumos; ceļu būvē pīķa stunda pirms krīzes.

Latvijas ekonomiskā izaugsme otrajā ceturksnī ir bijusi negaidīti zema – tā pagājušajā nedēļā nācās atzīt Finanšu ministrijai. Mūsu ekonomika ir augusi divas reizes lēnāk nekā pērn – par 2,1 procentu. Tikmēr Lietuvā piedzīvota divas reizes jaudīgāka izaugsme. Saskaņā ar banku analītiķu vērtējumu Latvijas ekonomiku visvairāk ir bremzējis kritums celtniecībā un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Ekonomisti situāciju Latvijas ekonomikā sāk vērtēt kā sarežģītu. Ko par to saka IKP veidotājas nozares?

Vēl martā mūs iedvesmoja ziņas, ka aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika turpināja izaugsmi, palielinoties par gandrīz pieciem procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Iekšzemes kopprodukts pērn sasniedza teju 30 miljardus eiro, kas bija vidēji 15 tūkstoši eiro uz katru iedzīvotāju jeb vēsturiski augstākais rādītājs. Eksperti vērtēja, ka mūsu ekonomika attīstās līdzsvaroti. Un tam bija arī pavisam taustāmi rezultāti. Piemēram, vidējā alga Latvijā sasniedza simbolisko 1000 eiro atzīmi. Tomēr mēs arvien atpalikām no kaimiņiem Igaunijā, kur vidējā alga jau pārsniedza 1200 eiro, bet apsteidzām lietuviešus, kas pērn pelnīja tikai vidēji 921 eiro mēnesī katrs.

Tagad situācija ir mainījusies. Lietuvā ekonomika attīstās divreiz straujāk nekā pie mums. Lietuvas Statistikas departaments norāda, ka iekšzemes kopproduktu visvairāk ietekmējusi tirgošanās, kā arī dažādas pakalpojumu nozares, piemēram, autoservisu darbs, viesu izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu kāpums.

Savukārt, piemēram, kokrūpniecībā gan tempi sarukuši. Un tā ir arī pie mums, - kā stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Sekas tam ir lēnāks algu pieaugums nozarē, atsevišķi ražotāji ir samazinājuši pārstrādes jaudas, un darbinieki dodas atvaļinājumos, kas ir neplānoti, taču pagaidām apmaksāti. Tāpat ražotājiem lielākoties peļņas šogad nebūšot, prognozē Kristaps Klauss. Taču viņš ir piesardzīgi optimistisks, sakot, ka izgāztos kokus citas valstis iztirgos, un mežinieki atkal redzēs zaļu zaru.

Tieši pretējas sajūtas ir ceļu būves nozarē, kas pašlaik, pateicoties par Eiropas naudu īstenotajiem projektiem, piedzīvo pīķa laikus, bet nākamo gadu sagaida ar kompāniju masveida bankrotiem. Tik skeptisks ir biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņš prognozē, ka šo iemeslu dēļ pēc trim gadiem ceļu būvē ir sagaidāms pat divkāršs cenu kāpums, pretī saņemot daudz mazāk darba. Viņu gan mierina pašvaldību lietu ministrijas vadības nostāja, ka līdz ar teritoriālo reformu ir sakārtojami reģionālie ceļi, taču naudu tam valdība vēl nav atradusi. Turklāt reāli darbi varētu sekot nevis nākamajā, bet tikai 2021. gadā.

Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās ir pārsteidzoši strauja, taču Latvijai un kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Tā norāda banku analītiķi. SEB bankas vadītāja Ieva Tetere iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ekonomika ir cikliska, taču iekšzemes kopprodukta augšanas tempu bremzē uzņēmēju piesardzība – to ietekmē, piemēram, breksits, Amerikas un Ķīnas tirdzniecības karš, Eiropas Centrālās bankas pesimistiskās prognozes par eirozonu. Savukārt lokāli mūsu lielie traucēkļi ir ēnu ekonomika un korupcija.