Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, no šīs valsts izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu - Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radīja virkni izaicinājumu un atstājas ietekmi arī uz šo valstu ekonomiku. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?

Polijas ekonomika šobrīd saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā citas Eiropas valstis. Saprotams, ka arī šo valsti ir skārusi enerģijas krīze un inflācija. To, ka Polijā šobrīd vissatraucošākā problēma ir inflācija, norāda Polijas Ekonomikas institūta vadītājs Pjotrs Araks.

Viņš atzīst, ka Polijas ekonomika palēninās, tomēr šis gads tiks pabeigts ar 4,5% izaugsmi un nākamgad tā varētu būt 1,7% apmērā. Araks piebilst, ka situācija nav laba, bet tā varētu būt vēl sliktāka. Runājot par to, kādu ietekmi uz Polijas ekonomiku šogad radījusi Ukrainas bēgļu plūsma, institūta vadītājs skaidro, ka par lielu spiedienu to nosaukt nevarētu, jo jau pirms 24.februāra Polijā dzīvoja daudz ukraiņu, vismaz pusotrs miljons. Ekonomiskās attiecības starp abām valstīm jau iepriekš bija ļoti lielas un šeit darbojās ukraiņu uzņēmumi.

Jā, bēgļi radīja izmaksas valstij, saka Araks, taču tajā pašā laikā bēgļi tērēja savus līdzekļus, tostarp iekrājumus. Tādēļ iekšzemes kopprodukta izaugsmes rādītājs šogad nemaz nebūtu bijis tik augsts, cik tas ir, ja šādas bēgļu plūsmas nebūtu. Ukrainas bēgļi šogad Polijas iekšzemes kopproduktam radījuši izaugsmi aptuveni 1% apmērā.

Ja ņem vērā tos bēgļus, kas valstī piereģistrēti un tos, kuriem izsniegts īpašais kods saziņai un palīdzības iegūšanai no Polijas varasiestādēm, aptuveni 60% darbspējīgā vecumā sāka strādāt, kad ieradās valstī.  Tas novedis pie tā, ka pašlaik bezdarbs Polijā ir visu laiku zemākajā līmenī. Tas ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Septembrī tas bija 5,1%. Pēc Polijas Ekonomikas institūta datiem, aptuveni 25% Polijas uzņēmumu nodarbina vismaz vienu Ukrainas bēgli, bet aptuveni 40%-50% uzņēmumu pērn vai šogad nodarbināja vismaz vienu ukraini. Ukraiņi strādā dažādos sektoros un lielāko daļu ukraiņu varot atrast pakalpojumu, būvniecības un ražošanas sektorā.

Pēc Polijas Ekonomikas institūta vadītāja domām, lielākā problēma ir ukraiņu jauniešu, vecumā no 15 līdz 18 gadiem, iekļaušanās sabiedrībā. Tas tādēļ, ka viņi nav pietiekami veci, lai strādātu un reizē arī viegli neiekļaujas Polijas izglītības sistēmā. Saskaņā ar ANO datiem, daudzi no šiem jauniešiem neapmeklē skolu vai nemācas attālināti. Araks arī norāda – jāatceras, ka bēgļi nav tikai nabadzīgi cilvēki, bet arī cilvēki, kas iebraukuši valstī ar kapitālu un ietaupījumiem. Un šie cilvēki atver uzņēmumus Polijā vai pārceļ to darbību. Aptuveni 10 000 cilvēku ir atvēruši biznesu Polijā, pārsvarā interneta tehnoloģiju jomā un būvniecībā. Un, runājot par būvniecību, bēgļu plūsma no Ukrainas ietekmēja arī Polijas mājokļu tirgu.

Cenu kritums joprojām ir teju nemanāms un atsevišķas mājokļu cenas joprojām pieaug. Pieaug arī īres cenas. Un vienkārša risinājuma šai problēmai nav, saka Polijas Ekonomikas Institūta vadītājs, norādot, ka jau kādu laiku Polijā jaunu mājokļu būvniecības apmēri sasniedz tos, kādi tika piedzīvoti darbīgākajos gados Padomju Savienības laikā. Proti, katru gadu tiek uzbūvēti aptuveni 200 000 jaunu dzīvokļu. Taču arī ar to vēl nepietiek, lai apmierinātu pieprasījumu. Kopumā Polijas Ekonomikas institūta vadītājs atzīst, ka Polijas ekonomika no bēgļu plūsmas bijusi ieguvēja, radot pievienoto vērtību Polijas ekonomikai.