Energoresursu un būvniecības cenu pieaugums ietekmē visas nozares, tai skaitā arī privātmāju celtniecību. Joprojām lielākā pircēju aktivitāte ir Rīgā un Pierīgā, bet mājas būvē mazākas un energo efektīvākas. Privātmāju cena ir no 150 līdz 200 tūkstošiem eiro un, ja mājokļiem Pierīgā komercbanku kredīti sedz līdz 85% no celtniecības izmaksām, tad reģionos finansiālais atbalsts ir mazāks, jo mazāka ir mājas nākotnes vērtība.
Neskatoties uz cenu pieaugumu, nekustamā īpašuma tirgus joprojām ir aktīvs. Plānojot privātmājas iegādi vai būvniecību, iedzīvotāji gan kļuvuši piesardzīgāki un būvē mazākas privātmājas līdz 150 kvadrātmetriem. "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Ducis stāsta, ka šī gada pirmajā pusgadā privātmāju būvniecības izmaksas palielinājušās no 10 līdz 15%.
Energoresursu cenu pieauguma dēļ iedzīvotāji daudz vairāk domā par privātmāju energoefektivitāti. Arī "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais stāsta, ka privātmājas kļūst mazākas.
Latvijā būvē arī energoefektīvas koka privātmājas. Lai gan lielākā daļa no Latvijā ražotajām koka ēkām tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm, Swedbank portfelī jau 40% no privātmājām ir tieši koka mājas, kuru priekšrocība ir ātra uzstādīšana. Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis stāsta – ņemot vērā, ka lielākā būvniecības aktivitāte ir Rīgā un Pierīgā, dabūt kredītu koka privātmājas būvniecībā reģionos ir gandrīz neiespējami un tā ir liela problēma jau gadiem.
Kā bankas izvērtē hipotekārā kredīta lielumu, skaidro "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājam Normunds Ducis.
Banka privātmāju celtniecībai nepiešķir kredītu 100%, bet 75 līdz 85% apmērā. Tātad – jo tālāk no Rīgas vai attīstības centriem, jo nekustamā īpašuma pircējam būs nepieciešams lielāks paša līdzfinansējums vai papildus ķīla.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X