Interese par saules paneļiem ir. Tomēr mājsaimniecības nesteidzas tos uzstādīt

Elektrības ražošana, izmantojot saules paneļus Latvijā gūst arvien lielāku piekrišanu. Mājsaimniecību skaits, kas uzstādījušas saules paneļus, jau mērāms simtos, tomēr tas tik un tā ir salīdzinoši neliels skaits. Kas Latvijā kavē cilvēku lielāku interesi par saules paneļu uzstādīšanu, cik tas maksā un kādas tendences tepat kaimiņos un pasaulē.

2018.gada nogalē iekārtas enerģijas ražošanai Latvijā bija uzstādījušas 474 mājsaimniecības, divreiz vairāk, nekā trīs gadus iepriekš. Vairāk nekā 90% no tām enerģijas iegūšanai izmantoja tieši saules paneļus. Par to liecina energouzņēmuma „Enefit” apkoptie dati.

Tiesa, ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši mājsaimniecību, nepilni pieci simti nav ļoti liels skaits. Ja visu saules paneļu saražoto elektrību neiztērē pašpatēriņam, to var nodot tīklā. Taču enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš skaidro, ka lielākai iedzīvotāju interese ir, taču ir „viņš ļoti liels un trekns „bet”.

„Spēkā esošais regulējums jeb tā saucamā elektroenerģijas neto uzskaite, kad to, ko pašam nevajag, tajā brīdī vari nodot tīklā.

Nodot tīklā tu vari par elektroenerģijas tirgus cenu, bet pašam tev ir jāpērk par pilnu maksājumu, kas ietver gan elektrības cenu, gan visas pārējas komponentes, kas veido šo gala maksājumu par elektroenerģiju. Un paradoksālā kārtā tas iekļauj pat obligātā iepirkuma komponenti par atjaunojamo enerģiju.

Tas ir nožēlojams paradokss, cilvēkiem, kas izlēmuši uzstādīt saules paneļus, ir jāpērk elektrība, maksājot OIK. Domāju, tā ir ļoti būtiska barjera,” uzskata Āboltiņš.

Saskaņā ar „Enefit” datiem, mājsaimniecības izvēlas uzstādīt saules enerģijas paneļus ar kopējo jaudu no 3 līdz 12 kilovatiem, lai segtu pašpatēriņu. Atmaksāšanās laiks – aptuveni 20 gadi, bet tas var būt arī krietni īsāks – tas atkarīgs no valsts politikas, kā sastrukturēts elektroenerģijas tarifs, kā arī cik veiksmīgi izveidota saules paneļu sistēma. Uz to norāda „Saules enerģijas asociācijas” pārstāvis Aigars Kalniņš.

Uzstādīšanas izmaksas atkarīgas no dažādiem faktoriem, taču viņš lēš, ka „šobrīd vidējā cena par uzstādīto kilovatu varētu būt aptuveni 1300 eiro” par pilnu sistēmu.

Saules enerģija kļūst arvien lētāka un pieejamāka. Statiska liecina, ka saules paneļu  izmaksas salīdzinot ar 2013.gadu samazinājušās divas reizes, norāda Kalniņš.

Āboltiņš uzsver, ka saules paneļu risinājumu attīstībai vajadzīga labvēlīga regulējošā vide, un valstij jābūt sistēmiskai un konsekventai pieejai elektroenerģijas ražošanas stimulēšanai, izmantojot atjaunojamos energoresurus. Āboltiņš uzsver, ka runa pat nav tik daudz par industriāla mēroga saules enerģijas izmantošu, bet par mikroģenerāciju. Tas ir ļoti labs risinājums gan pilsētās, gan ārpus tām, saka Āboltiņš.

Jebkurā gadījumā globāli saules enerģija kļūst pieejamāka, tās loma aug. Pētnieki turpina darbu pie saules paneļu efektivitātes uzlabošanas ne tikai elektrības ražošanai, bet arī saules siltumenerģijas izmantošanai.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.