Šī gada sākumu sagaidījām ar satraucošu notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, kur ASV un Irānas konflikts nostādīja reģionu uz jauna kara sliekšņa. Naftas cenas pieauga, biržu indeksi kritās. Tomēr ātri vien naftas cenas atkal samazinājās, finanšu tirgi atguvās. Kā uz notiekošo Tuvajos Austrumos reaģē pasaules ekonomika un kādi faktori jāņem vērā nākamajos mēnešos, vairāk stāsta Gints Amoliņš:

Šonedēļ naftas cenas nokritās līdz pēdējās piecās nedēļās zemākajam punktam. Vēl pirms nedēļas tās bija uzlekušas, bažījoties, ka Tuvajos Austrumos nonākts uz jauna kara sliekšņa. ASV dronu triecienā bija nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani, ietekmīgākā persona valstī numur divi, un Irāna atbildēja ar raķešu triecieniem kaimiņvalsts Irākas bāzēm, kurās izvietoti ASV karavīri.

Vairākas dienas ilgusī spriedze noslēdzās ar Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Vašingtona nevēlas karu ar Teherānu, saspīlējums pierima. Vismaz pagaidām. Līdzīgs stāsts ar finanšu tirgiem. Sākumā biržu indeksi krita, bet drīz vien atguvās. Telekanālā "CNBC" ASV finanšu pārvaldības uzņēmuma "Charles Schwab" globālo investīciju stratēģis Džefrijs Kleintops par to nebija pārsteigts:

Tā ir klasika reakcija uz Savienoto Valstu militārajiem triecieniem. Diemžēl mēs tos esam piedzīvojuši pēdējos vairāk nekā 30 gadus. Un, ja paskatāmies, kāda ierasti bijusi tirgu reakcija, tā ir klasiska. Pirmajā dienā redzam pieticīgu, bet nozīmīgu negatīvu reakciju, un tad nākamo piecu dienu laikā tirgi parasti jau ir pilnībā atguvušies. Un tas ir tas, ko redzam arī šajā gadījumā.

Vai tas nozīmē, ka ģeopolitika nākamajos mēnešos vairs nespēlēs tik būtisku lomu globālajā ekonomikā? Ne gluži, teica finanšu tirgu analītiķe Viktorija Fernandesa:

Es neteiktu, ka ģeopolitika vairs nav tik nozīmīgs faktors. Savu lomu spēlē ļoti daudz dažādu lietu. Tā nav tikai Irānas situācija. Mums jāatceras arī par Ziemeļkoreju, mums tuvojas Breksits. Ir citas lietas, kas spēlē savu lomu, un būs jāskatās, kā tās ietekmēs situāciju. Vai tā būs īstermiņa nestabilitāte, un domāju, ka tirgi to jau paredz un sagaida, vai tomēr tam būs ilgtermiņa ietekme.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš piekrīt, ka pēc šī mēneša sākuma konfliktam Tuvajos Austrumos starp ASV un Irānu „šobrīd ietekme ir minimāla vai principā ietekmes nav”. Kaut sākotnējā reakcija bija spēcīga, konflikts, vismaz šobrīd, tālāk nesaasinās, un tirgi ir nomierinājušies:

Ja skatāmies globāli uz ģeopolitiskiem konfliktiem reģionos, kur notiek naftas ieguve, it īpaši Tuvajos Austrumos, ja notiek nopietna konflikta eskalācija, tad ir spēcīga ietekme uz naftas cenām. Iepriekšējās krīzēs tās parasti ir augušas ļoti būtiski. Naftas cenas pieaugums ietekmē visas pasaules ekonomiku. Nafta ir svarīgs resurss un izejviela. Ļoti daudzas valstis ir importētājas, un valstīm, kurām nav savas naftas un kas importē naftu, liels sadārdzinājums nozīmē papildus importa izdevumus, lēnāku izaugsmi. Tas vēsturiski ir ietekmējis arī pasaules ekonomikas kopējās izaugsmes tempus. Bet šobrīd tiešām šī ietekme ir nomierinājusies, konflikts neeskalējas. Bet ir skaidrs, ka, skatoties uz riskiem šogad ekonomikai kopumā, ģeopolitiskie riski būtiskākajiem riskiem, ko redzam, kā pasaules ekonomikai, un līdz ar to arī Latvijas ekonomikas attīstībai, varētu gada laikā atkal kādā brīdī aktualizēties.

Irānas un ASV nesaskaņas vēl ne tuvu nav atrisinātas. Vašingtona pagājušajā nedēļā ieviesa vēl jaunas sankcijas pret Irānu, kuras ekonomika pēc iepriekšējām, īpaši pret naftas sektoru vērstajām sankcijām, jau tagad ir novājināta. Tramps arī joprojām pieprasa pārskatīt Irānas kodolvienošanos, kaut pārējās iesaistītās valstis tam joprojām nepiekrīt.

Jau pēc divām ar pusi nedēļām, 31.janvāri, arī paredzēts breksits, un Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības. Kaut notikums prognozējams un paredzēts pārejas periods, sava ietekme var būt arī tam.

No otras puses labs ziņas – ASV un Ķīna jau rīt, trešdien, grasās parakstīt „pamiera” tirdzniecības vienošanos. Abu pasaules lielāko ekonomiku tirdzniecības karš pēdējos pāris gadus radījis ne mazumu neskaidrību un negatīvi ietekmējis globālo izaugsmi.