Šī gada 31. janvārī Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības (ES). Līdz 31. decembrim ir noteikts pārejas periods un tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā, bet sadarbība turpinās kā līdz šim. Vai sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības noslēgsies bez vienošanos un kā tas ietekmēs Latvijas uzņēmumus, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Lielbritāniju.

Lielbritānija ir sestais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Kā liecina statistika, šogad līdz augustam uz Angliju eksportētas preces un pakalpojumi 436 miljonu eiro vērtībā, kas ir vairāk nekā 5% no Latvijas kopējā eksporta. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš stāsta, ka Latvijas eksportā uz Lielbritāniju 2/3 daļas sastāda koks un zāģmateriāli, bet eksportu ietekmē ne tikai "Brexit," ne arī Covid pandēmija.

Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja semināru par izmaiņām eksportā uz Lielbritāniju. VID Muitas pārvaldes pārstāve Irēna Knoka stāsta – Latvijas institūcijas gatavojas, ka Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē – uzņēmēji gatavojas, ka eksports uz Lielbritāniju sadārdzināsies.

Bijušais Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Lielbritānijas pārstāvniecības vadītājs, tagad LIAA direktora vietnieks Reinis Āzis vērtē, ka Latvijas eksports uz Liebritāniju samazinās pakalpojumu nozarē un tūrismā. Viņš vērtē, ka “Brexit” visnegatīvāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus.

VID aicina uzņēmējus sekot aktuālajai informācijai par izmaiņām muitas tarifos un procedūrās eksportam uz Lielbritāniju VID mājas lapā un EDS sistēmā.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.