Ja jaunais pašvaldību lietu ministrs Rīgai būs vēlīgāks par aizejošo un apstiprinās pašlaik «iepauzēto» teritorijas plānu, galvaspilsētā būs jāslēdz gandrīz visas azartspēļu zāles. Tas nozīmē, ka Latviju pametīs puse zemes spēļu zāļu biznesa un valsts zaudēs vairāk nekā simt miljonu eiro nodokļus, bet tas nenozīmē, ka azartiskie rīdzinieki un pilsētas viesi nepārcelsies uz interneta vidi, kurā liela daļa šī rūpala arvien ir nelegāla.

Ar azartspēļu regulējumu mūsu valstij veicas ne pārāk labi. To var secināt no tā, ka šai nozarei veltītu normatīvu ir daudz, bet par sakārtotu šo jomu diez vai var saukt. Sevišķi, ja runa ir par spēļu biznesa regulējumu un nemitīgajām cīņām par iedzīvotāju vai domju interesēm zāles aizliegt un uzņēmēju un spēlmaņu vēlmi pēc taustāmām jeb tā sauktajām zemes spēļu zālēm.

Nesen ziņojām par kārtējiem normatīvu uzlabojumiem: Saeimas atkārtoti pieņemtajā Pašvaldību likumā parlaments atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu paplašināt pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu atļaušanu vai aizliegšanu. Likumā tagad būs noteikts, ka tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tādējādi varētu tikt mazināti strīdi par dažādu likumu normu piemērošanu, kā rezultātā domju lemto par spēļu zāļu aizliegšanu atceļ uzraugošā ministrija.

Tomēr pati azartspēļu nozare par šiem likuma grozījumiem ir neizpratnē. Tā secināms no Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītāja un turklāt arī "zaļzemnieku" pārstāvja Arņa Vērzemnieka teiktā.

Kamēr Saeimas deputāti pieņem deklaratīvas izmaiņas bez praktiskas jēgas, pavisam taustāma ietekme varētu būt nākamajam pašvaldību lietu ministram, ja tas atšķirībā no aizejošā «Latvijas attīstībai» pārstāvja akceptēs Rīgas teritorijas plānu. Tajā ir faktiski aizliegtas zemes azartspēles Rīgā, atļaujot tās tikai ekskluzīvās viesnīcās, kādu Rīgā nav daudz. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniecei Signei Birnei jautāju, kādas būtu sekas, ja Rīgas plāns stātos spēkā.

Rīgā bāzējas aptuveni puse no visa spēļu biznesa. Nozares pārstāvis Arnis Vērzemnieks piekrīt, ka Rīgas plāns paredz gandrīz pilnīgu zemes spēļu izskaušanu, bet ir neizpratnē par galvaspilsētas vēlību spēļu zāles atļaut četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Latvijā azartspēles organizē 19 komersanti, nodarbina vairāk nekā 2700 cilvēku un šā gada deviņos mēnešos apgrozīti gandrīz 200 miljoni eiro, no kuriem gandrīz 28 miljoni eiro samaksāti spēļu nodokļos, bet vēl vairāk nekā 30 miljoni citos nodokļos, tajā skaitā divi miljoni eiro pašvaldību makos. Šā gada valsts budžeta plāns gan paredz par trešdaļu lielākus ieņēmumus, bet tie krietni iepaliek.