Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Taču sakarā ar Covid saslimstības pieaugumu abās kaimiņvalstīs, un to iespējamo nonākšanu "sarkanajā" vai "dzeltenajā” sarakstā, bažīgi kļūst gan tūristi, gan tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Latgales viesnīcās un tūrisma objektos jau sāk mazināties rezervāciju skaits. Ekskursijas atsauc iepriekš pieteiktās tūristu grupas, no tā cieš tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Bet tieši Igaunijas un Lietuvas tūristi bija tie, kas šovasar, pēc pavasara dīkstāves, ļāva uzelpot tūrisma nozarei Latgalē, jo reģionā būtiski auga šo valstu tūristu īpatsvars. Vai "Baltijas burbulis" būtu jāsaglabā un jāļauj attīstīties ekonomikai vai jāuzticas epidemiologiem un robežas ar kaimiņiem jādara drošākas?

„Igauņu tūristi pie mums ir diezgan reti, bet lietuvieši ik pa brīdi iebrauc. Brauc apzināti, ar interesi, jautā un zina par mūsu dzejnieku Raini,” Raiņa māj a- muzejs Daugavpils novada Berķenelē ir viens no pirmajiem tūrisma objektiem, iebraucot no Lietuvas puses, ar to arī izskaidrojama kaimiņu interese, kas, kā stāsta muzeja speciāliste Lilita Slesare, šovasar ir augusi. Vidēji tie ir  10 % no kopējā apmeklētāju skaita.  Jebkādi ierobežojumi robežas šķērsošanā noteikti negatīvi ietekmēs nozari.

„Mūs tas noteikti ietekmēs. Mēs jau esam saskārušies ar to, ka lietuvieši ir kļuvuši bažīgi, un pēdējā laikā steidza izmantot iespējas, iegriezties pie mums, pirms nav sākušies ierobežojumi, karantīna un nav aizvērtas robežas. Gribētos, lai robežas nevērtos ciet, bet ja tas ietekmēs Latvijas veselību, tad labāk, lai ver ciet,” saka  Lilita Slesare.

Lai arī kopumā Daugavpils novadā igauņu un lietuviešu tūristu īpatsvars nav īpaši liels, tomēr savu ietekmi atstāj.

„Jebkuru robežu slēgšana rada ietekmē ekonomisko zudumu, tas ietekmē ekonomisko situāciju valstī un jebkurā uzņēmumā. Tikko bijām sarunājuši ar Lietuvas  tūrisma operatoriem un žurnālistiem, pārsvarā no Viļņas, par to, ka viņi pie mums brauks un iepazīsies ar mūsu tūrisma nozares pakalpojumiem Daugavpilī un novadā, taču viņi atteicās un pasākums nenotika. Tas būtu nozīmīgs pasākums popularizēšanai, tāpēc ir robs, taču no otras puses, nav jēgas arī neko daudz  stāstīt, ja būs robežas ciet,” atzīst novada Tūrisma atpūtas un kultūras aģentūras „Taka” vadītājs Rolands Gradkovskis.

Daugavpils, kā tuvākā lielākā pilsēta, ar iepirkšanās centriem, infrastruktūru un tūrisma objektiem, jau sen ir kaimiņu lietuviešu iecienīta apmeklējuma vieta, un šogad pilsētā, kā stāsta Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vadītāja Ilona Maksimčika,  ir audzis gan lietuviešu, gan igauņu tūristu īpatsvars.

„Pērn Lietuvas tūristi bija 35 % no kopējā ārvalstu tūristu skaita, pieņemu, ka šogad rudenī, kad apkoposim sezonas datus, Lietuvas tūristu skaits būs vēl lielāks. Lietuvas tūristi būs pirmajā vietā, un būtiski ir palielinājies arī Igaunijas tūristu skaits. Tāpēc situācija, kas ir šobrīd kaimiņvalstīs, nav iepriecinoša tūrisma nozarei.”

Daugavpils viesnīcā “HomeLike Hotel”  tieši kaimiņvalstu tūristi bija tie, kas ar savu pieplūdumu, ļāva uzelpot pēc pavasara vairāku mēnešu dīkstāves.

„Būs ļoti žēl, ja pazudīs visi tūristi. Jo šogad augustā un septembrī  pie mums brauca no Lietuvas, no Baltijas valstīm. Kādi 30 % ir igauņi un lietuvieši ir ap 40 %. No Latvijas pie mums šogad  bija maz viesu, no Lietuvas un Igaunijas bija vairāk,” tā viesnīcas vadītāja Karina Čipate.

Tāpēc viesnīca ir ieinteresēta tā saucamā "Baltijas burbuļa" saglabāšanā.

„Nevajag slēgt visu valsti, jo lielākā saslimstība ir lielajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā, kur ir lidostas, un tas ir likumsakarīgi. Svarīgi, lai „burbulis” tomēr  tiek saglabāts.”

Tāds pats viedoklis par „burbuli” ir arī lielākajai Daugavpils viesnīcai „Latgola”,  kurai pavasarī pandēmijas dēļ pat nācās slēgt atlaist darbiniekus, bet kurā, līdz ar tūrisma plūsmas atsākšanos pēdējos mēnešos,  ir  audzis tieši  gan lietuviešu, gan igauņu tūristu īpatsvars, stāsta viesnīcas pārstāve Jana Kezika:

„Baltijas valstu tūristu īpatsvars ir diezgan liels, vēl gan tas nav lielāks par pusi, bet jau tuvu tam. Šogad pat igauņu ir divreiz vairāk nekā lietuviešu. Jau pagājušo piektdienu  mēs gaidījām,  lai zinātu, kā turpmāk darboties,  jo bija pieteiktas daudzas grupu rezervācijas, bet nezināja vai drīkst braukt.. Katru piektdienu mēs tagad gaidām ar sakrustotiem pirkstiem, kad būs  jaunākā informācija  par Covid Baltijā. Šobrīd uz nākamo nedēļu ir pieteiktas vismaz 3 grupas ap 40 cilvēkiem. Tāpēc „Burbuli” ir noteikti jāatstāj, robežas nav jāaizver. Tas būs liels  zaudējums, kam var atkal var sekot cilvēku atlaišana.”

Latgales tūrisma nozares  pārstāvju cerība ir, lai  piektdienās, kad aktualizācijas Covid saslimstības dati, Lietuva un Igaunija nenonāk tā dēvētajā "sarkanajā" vai "dzeltenajā” sarakstā.