Nenoteiktība finanšu jomā izraisa stresu. Tāpēc, jo rūpīgāk un ātrāk veiksim revīziju savās finansēs, jo sekmīgāk izdosies pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Uzklausām kādas trīs bērnu ģimenes pieredzi naudas plānošanā krīzes apstākļos un finanšu ekspertes padomus.

“Mani trīs dēli, man ir trīs suņi, un ledusskapja durvis tiek virinātas, es pat nespēju saskaitīt, cik reizes dienā. Frāze – mamma, kas šodien būs pusdienās, mani jau dzen izmisumā, jo jābūt gana kreatīvai, lai pagatavotu ko jaunu un garšīgu,” tā par savu ikdienu stāsta trīs dēlu mamma Ieva Millere-Siliņa. Viņa strādāja vairumtirdzniecības uzņēmumā, kas tirgo apģērbus. Krīzes dēļ palikusi bez darba un pirmo reizi mūžā kļūs par bezdarbnieci. Lai gan vīram darbs joprojām ir, ģimene pieteikusies kredītdbrīvdienām par nekustamo īpašumu.

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsver, ka krīzes laikā ģimenes budžeta plānošanas nozīme tikai pieaug.

Tāpat svarīgi izvērtēt ģimenes spēju veikt obligātos maksājumus, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību. Jāvērtē arī, kuru pakalpojumu izmaksas var samazināt vai no tiem atteikties vispār.

Evija Kropa iesaka - ja nepieciešams, jāizmanto šobrīd piedāvātās valsts atbalsta programmas.

Ieva Millere-Siliņa ar savu ģimeni un 4, 9 un 15 gadus vecajiem dēliem pagājušā gada rudenī piedalījās šovā „Naudas pavēlnieks”. Lai arī, skatoties raidījumu, brīžiem šķita, ka pusaudži cenšas ietaupīt ģimenes budžetu, lai nopirktu sporta apavus vai citas iekārotas lietas, Ieva vērtē, ka raidījuma laikā bērni tomēr aizdomājušies par to, kur rodas nauda un kā to tērē.

Evija Kropa iesaka tiem, kas var, veidot arī uzkrājumus. Šai ziņā statistika Latvijā nav iepriecinoša – pētījumi liecina, ka 42% iedzīvotāju uzkrājumu apjoms pietiktu iztikas nodrošināšanai ne vairāk kā vienam mēnesim. Trīs vai vairāk mēnešus spētu iztikt 19% aptaujāto, bet piektdaļai uzkrājumu nav vispār.

Sižets tapis sadarbi''a ar Latvijas Banku.