Lai gan karš Ukrainā ārvalstu tūristu interesi par Latviju ir samazinājis, kopumā aizvadītā vasara tūrisma jomā bijusi veiksmīga. Jūlijā ārvalstu tūristu skaits Latvijā, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, palielinājās divas reizes. Tā liecina tikko publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nemainīgi populārākais galamērķis ir Rīga, ko apmeklējuši gandrīz 60% no Latvijā iebraukušajiem ārvalstu tūristiem. Nepilni 16% tūristu apmeklējuši Jūrmalu, seko Liepāja, Sigulda un Ventspils. Visvairāk tūristu šovasar Latvijā ieradās no Lietuvas un Igaunijas, seko Somija un Polija, savukārt, samazinās no Krievijas atbraukušo tūristu skaits. Plašāk par ārvalstu tūristiem stāsta Daina Zalamane.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Ieva Lasmane stāsta, ka pēc kara sākuma Ukrainā atceltas liela daļa tūristu grupu rezervācijas, bet kopumā galvaspilsētā apkalpoti 60,70% no tūristu skaita, kas Rīgā viesojās pirms pandēmijas. Visas viesnīcas Rīgā šovasar gan darbu neatsāka.

Visvairāk krievu tūristu līdz šim atpūtās kūrortpilsētā Jūrmalā. Šī gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka tiek ierobežota Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošana Latvijā tūrisma un atpūtas nolūkos. Jūrmalas tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļas vecākā eksperte Madara Zahare stāsta, ka visvairāk krievu tūristu - ¼ daļa no kopējā tūristu skaita, Jūrmalu apmeklēja 2019. gadā, bet jau pērn to skaits būtiski samazinājās - līdz 2%, šogad tie ir 3% no kopējā tūristu skaita.

Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektors Armands Muižnieks vērtē, ka vasarā pilis un muižas apmeklējuši daudzi tūristi, bet ārvalstu tūristu skaits ir samazinājies.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka bažas rada neziņa, kā tūrismu ietekmēs augstās energoresursu cenas. Šobrīd viesnīcu rezervācijas pēdējā brīdī veic pat tūristi no Vācijas, kas kādreiz to darīja 3 vai 4 mēnešus pirms ceļojuma.

Šī gada 7 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,2 miljoni ārvalstu un vietējie tūristi, kas ir par 85% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, bet tas joprojām ir gandrīz par 30% mazāk nekā 2019. gadā.