Kā Latgalē izjūt cenu kāpumu?

Kādam nāksies atlikt dzīvokļa remontu, kādam atteikties no dārgāka pirkuma vai no ceļojumiem, un pat netālākiem izbraukumiem. Vēl daudzi būs spiesti ekonomēt uz ikdienā lietojamo preču, tostarp pārtikas un pat medikamentu iegādes. Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati, tikai februārī pēdējā gada griezumā vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par gandrīz 26 procentiem, un vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās pat par 33 procentiem. Strauji- vismaz četras reizes kāpa cena degvielai, daudziem pārtikas produktiem, arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Daudziem cilvēkiem šajā laikā nāksies saskarties ar grūtībām, secina ekonomisti. Aug arī uz nabadzības riska nonākušo iedzīvotāju skaits, īpaši Latgalē.

Cenu kāpums un spēcīgs jaušams visās jomās, stāsta pie veikalu plauktiem  un pie lielveikaliem Daugavpilī uzrunātie Latgales iedzīvotāji.

Jūlija ir pārdevēja nelielā pārtikas un saimniecības preču veikaliņā un gan uz savas ādas, gan uz savu pircēju noskaņojumu cenu kāpumu izjūt vistiešāk:

“Tagad pārskatām ģimenes budžetu, jāsāk ekonomēt, jo nav zināms, kas būs rīt.

Mūs vistiešāk skar degvielas sadārdzinājums un pārtikas cenas. Vēl gaļai gaidāms cenu kāpumus. Visam pamazām cenas kāpj, es to pati veikalā redzu. Ir smagi un bēdīgi skatīties, kā cilvēki izpērk sāli, griķus, putraimus, tualetes papīru. Gluži kā Covida sākumā. Daudzi pērk rītdienai, veido krājumus. Jo gaida vēl lielāku cenu kāpumu, un grib vismaz kaut ko iepirkt rītdienai par šodienas cenām. Pašu ģimenē sāksim primāri taupīt uz izklaidēm un apģērba iegādes.”

Edgars no Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta zemnieku saimniecības “Celmi” kopā ar meitu veikalā izvēlas darba cimdus, viņus satrauc to cenu kāpums, kas bremzē attīstību:

“Satrauc degvielas un minerālmēslojuma cenas.

Būs vairāk jāpiedomā, uz kurieni braukt, mēģinās kaut ko taupīt. Ja pagājušajā gadā minerālmēslojumu varēja nopirkt par nepilniem 300 eiro par tonnu, tad šogad par 700 eiro un tad vēl dabūt nevar. Man ir paziņas, kas stāsta, ka būvniecības preces pat piecas reizes palikušas dārgākas.”

Daudzi, kā, piemēram, Dainis no Rēzeknes vēl pat nav izvērtējuši cenu pārmaiņas, bet saprot, ka  ir jomas, kurāsbūs josta jāpievelk.

“Būs jāpiedomā vai ir vērts kaut kur braukt, jo degvielas cena tomēr kož. No kaut kā mēģināsim atteikties.”

Igora ģimenē no Daugavpils, kurā aug vienu gadu vecs puisēns,tieši šogad bijusi vēlme sākt dzīvokļa remontu, ieceres atliktas:

“Tiklīdz būvmateriāliem sāka kāpt cenas, sapratām, ka par remonta plāniem jāaizmirst.

Aug arī komunālie maksājumi, mums vidēji par 20 procentiem par visu vairāk tagad jāmaksā. Un, protams, ka tas atsaucas uz ģimenes finansiālo stāvokli.”

Ne vienam vien šogad izpaliks arī ceļošana.

“Gribējām šogad tieši pa Latviju ar mašīnu paceļot, aizbraukt uz Ventspili, Liepāju, tagad nezinām kā būs.”

Gandrīzčetras reizes gada laikāpieauga cenas degvielai, par 20 procentiem dažādiem piena izstrādājumiem, gandrīz uz pusi kartupeļiem un graudaugiem. Tas sit pa iedzīvotāju maciņiem, un liek pārskatīt ģimenes budžetus un plānus, īpaši Latgalē. To Latvijas Radio saka arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, asociētā profesore Inguna Gulbe:

“Ceru, ka nebūs paradumu maiņa, tā drīzāk būs kādu lietu, piemēram, ceļošanas atlikšana. Bet mēs nevaram atlikt paradumu ēst. Mēs varam kādu daļu produktu aizvietot ar citiem vai ne tik daudz ēst ārpus mājas. Latgalē tā nabadzības iespēja skaitliski ir liela, bet cilvēkiem, kas dzīvo viensētās ir iespēja pašiem izaudzēt pārtiku- kartupeļus, burkānus, kāpostus.

Nav jādomā, ka tūlīt iestāsies bads, tā tas nav, pastāv iespēja kaut ko pašiem izdarīt.

Un ne visi produkti, no kuriem var kaut ko pagatavot, būs nepieejami. Tas, ka daļai cilvēku būs grūti, ir taisnība.”

Ja 2020. gadā vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā  bija pakļauts nabadzības riskam, tad Latgalē katrs trešais.Pagaidām vismaz lielākajā pilsētā Daugavpilī, kur ir ap 7 tūkstošiem trūcīgo, vēl nav jaušams pieplūdums uz sociālo dienestu pēc palīdzības.  Stāsta dienesta vadītāja Līvija Drozde:

“Es šobrīd tādu milzīgu uzplūdumu neredzu. Jo Daugavpilī skolās bērnus baro, bērnudārzos baro, ir zupas virtuves, veselības pabalsti, ko mēs maksājam par zālēm.

Tiesa, zāles gan ir kļuvušas ļoti dārgas.”

Smagāk, sakarā ar cenu kāpumu,varētu būt tiem cilvēkiem, kuri strādā  par minimālo algu, nesaņemot nekādu pabalstu. Jāpiebilst, ka Latgalē kopumā ir zemākā vidējā alga Latvijā -896 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir gandrīz par 40 procentiem mazāk nekā galvaspilsētā  Rīgā.