Covid pandēmijas laiks parādīja, cik sociāli neaizsargāti ir mikrouzņēmuma nodokļa un citu atviegloto nodokļu režīmu maksātāji. Tāpēc Finanšu ministrija diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstību valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Finanšu ministrija rosina nodokļu izmaiņas veikt trijos posmos. Pirmais solis -  no 2021. gada ieviest obligāto veselības apdrošināšanas maksājumu 5% apmērā, tomēr nepalielināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu. Stāsta Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Iespējams, ka mazajiem uzņēmējiem būs jāmaina nodarbinātības forma no SIA uz citu veidu, lai nezaudētu konkurētspēju. Jebkuram nodoklim un nodokļu režīmam jābūt viegli samaksājamam, viegli administrējamam un saprotamam. Tas ir svarīgi tieši mazajiem uzņēmējiem, kas izvēlas nodokļu režīmu, ko ir viegli samaksāt – ir apgrozījums un mēs redzam, cik jāmaksā. Finanšu ministrija ir apliecinājusi, ka viņi uzņēmēju vēlmes ir uzklausījuši, un VID šobrīd aktīvi strādā pie EDS pilnveidošanas, lai uzņēmēji varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, nevis grāmatvedību.

Nākamgad plānots reorganizēt arī mikrouzņēmuma nodokli. LLU Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus vērtē, ka mikrouzņēmuma nodokli varētu piemērot uzņēmumiem ar 1 vai 2 darbiniekiem un nodokļa likmi varētu celt no 15 līdz 20%, kā tas ir Igaunijā. Bet svarīgi mazajiem uzņēmumiem saglabāt vienkārši aprēķināmu un vienkārši samaksājamu nodokli.

Ja ir maksimālais apgrozījums, maksimālās algas un 5 darbinieki, tad sociālā apdrošināšana ir ļoti trūcīga. Bet, ja strādā 1 vai 2 cilvēki ar pietiekoši lielu apgrozījumus, tad sociālā apdrošināšana nav nemaz tik slikta. Iespējams, var celt arī MUN nodokli. Tāpat ar patentmaksu – arī tas ir vienkāršs veids, konstanta summa – pilsētā 100, laukos 50 eiro mēnesī, un cilvēki pie tās sāk pierast un maksāt. Bet, manuprāt, jāmaina nodokļu sadalījums – līdz šim sociālajā nodoklī aizgāja 65%. Bet mazo algu saņēmējiem tie varētu būt arī 90%, un tad arī sociālā apdrošināšana būtu lielāka.

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa stāsta, ka, pēc uzņēmēju domām, nedrīkst veikt nodokļu izmaiņas tikai mazajiem uzņēmējiem, visa nodokļu sistēma jāskata kopumā. Un galvenie joprojām ir trīs faktori – uzņēmēju konkurētspēja, produktivitāte un eksports. Viņa arī skaidro – tas ir mīts, ka tikai mazo nodokļu režīmu pārstāvji nesamaksā sociālo nodokli pat no minimālās algas.

Mēs esam pieprasījuši datus no VID, lai saprastu, cik daudz ir tādu darbinieku, par kuriem netiek samaksāts sociālais nodoklis pat no minimālās algas. Kopā Latvijā tādas ir 269 000 personas. Un tie nav tikai mazie nodokļu maksātāji, bet 180 000 strādā vispārējā nodokļu režīmā. Tāpēc būtiska ir visu nodokļu maksātāju nodokļu samaksa vienlaicīgi ar darbaspēka nodokļu mazināšanu. Arī mums bija piedāvājums konsolidēt visus mazo nodokļu režīmus līdz 2 režīmiem – apgrozījuma nodoklī, kas varētu būt automātisks, līdzīgs MUN un patentmaksām.

Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā plānots, ka no 2022. gada saimnieciskās darbības veicējiem būs jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem ienākumiem, ja tie pārsniegs 1667 eiro mēnesī jeb 20 004 eiro gadā. Savukārt no 2023. gada visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāmaksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk par minimāli noteiktajām. Diskusijas par nodokļu reformu turpinās.

Materiāls tapis ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.