“Kā reģioni var nopelnīt nākotni?” Atbildi uz šo jautājumu meklē jaunākais Luminor reģionu eksporta pētījums par novadu un pilsētu pelnītspējas dinamiku pēdējos 5 gados un eksporta nozaru struktūras izmaiņām.  Pētījuma rezultāti ļaus izvērtēt arī VARAM reģionālās reformas piedāvājuma radīto nākotnes pašvaldību attīstības potenciālu. „Ir novadi, kuros zāģē, urbj un slīpē. Ir novadi, kuros dzīvo un atpūšas” secina ekonomisti, bet kā šajā pētījumā izskatās Latgales reģions?

To, kāda ir ekonomiskā aktivitāte, vistiešāk atspoguļo nauda, kuru uz katru vietu atved uzņēmumi. Ja raugās uz jaunāko Luminor veiktā pētījuma karti, tad  kontrasti šajā jomā Latvijā ir. Ja, piemēram, Pierīgā darba ņēmēja bruto ienākumu mediāna  eksportējošajos uzņēmumos  vidēji mēnesī  2017. gadā bija no 727 līdz 897 eiro, tad Latgalē aina visbēdīgākā - vairumā novados tā ir no 361 līdz 482 eiro mēnesī. Arī ienākumu avoti reģionos dažādi, telefonintervijā Latvijas radio saka ekonomists  Pēteris Strautiņš.

“Latvijā reģioni ir ļoti dažādi - Rīga ir galvenokārt pakalpojumus radoša vieta, savukārt citur Latvijā eksportā galvenais ir preces.

Vidzemē izteikti liela nozīme ir meža nozarei jeb mežsaimniecībai un kokapstrādei,  Kurzemē – metālapstrādei un mašīnbūvei, Zemgalē – lauksaimniecībai, pārtikas pārstrādei un meža nozarei. Savukārt Latgalē liela loma ir pakalpojumiem, lai arī tā nav pie jūras, tomēr diezgan daudz saņem no transporta pakalpojumiem, dzelzceļa tranzīta.”

To, ka dzelzceļš tieši Daugavpilij kā reģiona centram un lielākajai pilsētai dod savu finansiālo pienesumu, apliecina Daugavpils domes attīstības nodaļas biznesa nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins.

“Daugavpilij dzelzceļš nozīmē  ļoti daudz,  jo Daugavpils bija  un ir dzelzceļa centrs. Daugavpilī izvietoti visi ritošā sastāva remonta uzņēmumi, un galvenais, ka Daugavpilī ap 3 tūkstošiem iedzīvotāju strādā tieši dzelzceļā.”

Otra joma, kas sekmīgi attīstās un ļauj  pelnīt Latgales  reģionam, tieši lielākajām pilsētām, ir metālapstrāde, pētījumā secina ekonomists Pēteris Strautiņš, tās būtu nozares, kas arī  jāturpina attīstīt, arī pēc reģionālās reformas.

“Reģioniem ir jāsaprot savas stiprās puses eksportā, un tās arī jāattīsta. Metālapstrāde un mašīnbūve Latgalē ir tās, kas Daugavpilī un Rēzeknē ir vēsturiski specializācija. Un tās ir nozares, kas pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījušās un kas ietekmē reģiona kopējo izaugsmi.”

Stiprajiem ir vieglāk augt, uzsver ekonomisti. Daugavpils kā lielākā reģiona pilsēta arī šobrīd ir eksportējošā, un te no svara ir ārvalstu investoru interese un ieguldījumi, uzsver  Vladimirs Nadeždins:

“Daugavpils 50 % ražojošo uzņēmumu ir eksportējošie uzņēmumi. Ir tādi, kuriem eksports sastāda gandrīz pat 100% , piemēram - Axon cable.  Pienesums ir liels no eksporta. Sevišķi, ja mēs runājam par uzņēmumiem, kas ir ar ārvalstu kapitālu. Tie  visi ir orientēti uz starptautiskajiem tirgiem. Vienīgais, mēs vēl maz ražojam gala produkciju, galvenokārt tās ir komplektējošās detaļas.”

Jebkurā biznesā ir savi riska faktori. Latgales reģionu ekonomists Pēteris Strautiņš savā pētījumā ieskicē kā reģionu, kur liela daļa eksporta ir nozares, kurās tā nav likteņa noteicēja:

“Tas lielais transporta pakalpojumu apjoms, ko Latgale sniedz, pašai Latgalei to ir grūti ietekmēt. Tas, kādas būs tranzītplūsmas, lielā mērā atkarīgs no lēmumiem austrumos un arī kaut kādā ziņā Rīgā. Pašai Daugavpilij vai Rēzeknei to ietekmēt ir ļoti grūti. Protams, vietējā ekonomika var kādu laiku balstīties uz to naudu, kas nāk reģionos piemēram no skolotāju vai mediķu algām, ko pārskaita valsts, vai kas nonāk apgrozījumā vietējos veikalos, tomēr ja reģionā nebūs attīstīta komercdarbība ,naudas pienesuma nebūs.  Reģioniem ir jāsaprot, kas ir viņu stiprās puses eksportā.”

Reģionu nākotne šobrīd ir sabiedrības uzmanības centrā. Ir vēlēšanās gan vienmērīgi attīstīt visu teritoriju, gan ieguldīt resursus tur, kur tie sniedz vislielāko atdevi. Šie mērķi, pēc ekonomistu domām dažkārt sakrīt, bet dažkārt nonāk pretrunā. Pēc jebkuras, pat visradikālākās reģionālās reformas būs pašvaldības ar krasi atšķirīgu ekonomisko “jaudu”. Taču ir pilsētas un novadi, kuru nākotnes ceļš vēl var vest ļoti dažādos virzienos un tieši to likteni reģionu reforma var ietekmēt visvairāk, un to visu pēc ekonomistu ieteikuma, ir  jāizvērtē pirms kārtējā reģionālā reforma ir sākta.