LSM ziņās: Dienvidu zemju vietā – Kuldīga. Kā sezonai gatavojas Kurzemes kafejnīcas?

Kurzemes kafejnīcas un restorāni jau sāk izjust cilvēku pieplūdumu, pēc pēdējiem atvieglojumiem, kas saistīti ar vīrusa ierobežošanu, īpaši jūtams lietuviešu un galvaspilsētas iebraucēju klātbūtne. Kafejnīcu saimnieki situāciju raksturo dažādi - gan turpina strādāt, gan joprojām turot aizslēgtas savas durvis, izmantojot dīkstāves atbalstu vai pārtraucot darbību pavisam. Visi atzīst, ka situācija nav vienkārša un jāmeklē veidi, kā strādāt savādāk.

Sakustēšanās ir notikusi, atzīst ne viens vien kafejnīcas vai restorānu saimnieks, taču arī šajā laikā cilvēku pārvietošanos un vēlmi apmeklēt kafejnīcas un restorānus nosaka laika apstākļi. Savas durvis un āra terasi atkal ir vērusi kafejnīca „Kursas zeme”, kas atrodas Kuldīgas vecpilsētā, kur vienlaikus darbojas ar kafijas grauzdētava „Curonia” . Līdzīpašnieks Klāvs Šlakorcins stāsta, ka sācies aktīvs darbs, nodrošinot arī  distancēšanās iespējas saviem apmeklētājiem.

Visu nosaka laika apstākļi, kad ir saulains, tad ir vairāk cilvēku, kā ir vēsāks, mazāk. Ir, protams,  cilvēki, kuri tāpat brauc, bet vairāk ir nedēļas nogalēs.

Vietējie runā, ka uz Kuldīgu sākuši braukt arī cilvēki, kuri šajā laikā labprātāk atpūtušies Kiprā, Turcijā vai kur citur. Uzņēmēji cer, ka savu artavu šogad dos vietējais un Baltijas valstu tūrists, turpina Klāvs Šļakorcins.

Cerības jau ir, bet kā viss notiks, neviens nevar pateikt. Strādājam gaidu režīmā, kas notiks, tāds zināms pārsteigums. Ceram uz kaimiņvalstīm, labi, ka ir robežas vaļā. Lietuva un Igaunija varētu būt šis tūrisma sektors, mēs pie viņiem, viņi pie mums.

Kuldīgā krīzes laikā savu darbu nepārtrauca kafejnīca „Marmelāde”, kura īpaši pie sevis gaida vietējos. Viņi nolēmuši turpināt strādāt, izdevies noturēties, jo specializējas konditorejā, kas ļauj saglabāt arī dažādus pasūtījumus, izdevīgs bijis arī maija sākums un māmiņu diena, stāsta viena no līdzīpašniecēm Dace Nelsone. 

Izjūtas ir dalītas, redzēsim, kas būs. Daudzi nezina un nesaprot, kas būs.

Kafejnīcai gan nav iespēju strādāt ārpusē  uz ielas, stāsta saimniece, nākas samazināt arī iekštelpu vietu skaitu, lai  būtu distancēšanās iespējas. 

Mums nav vasaras terase, jo īrējam pie pašas Alekšupītes vietu. Viens metrs ietve, nav iespējas. Vienu galdiņu varam izlikt reklāmai, ir karstums utt.  Nav mums nekādu iespēju.

Joprojām durvis ir slēgtas vienā no Liepājas iecīnītākajām vietām kafejnīcā „darbnīca”. Saimnieki cer durvis atvērt jūnijā, līdz tam domājot, kā saorganizēt kafejnīcas darbu un nodrošināt distancēšanos, arī laukā daudz galdiņiem vietu neesot  un iespējas uz centrālās pilsētas ielas ir ierobežotas, turpina ģimenes uzņēmuma kafejnīcas pārstāve  Ilze Ķergalve.  

Mazajiem ģimenes uzņēmumiem arī ikdienā nodokļu slogs nebūt nav viegls, kam papildus vēl jāpiedzīvo ierobežojumi, turpina liepājniece.

Gribas, lai panāk pretī tev, jo gribi darboties, patīk tas, ko dari, un cilvēkiem patīk un garšo, bet ir reizes, kad nodokļu nastas ziemā ir smagas, ja gribi visu darīt no tīras sirds, tad tas ir grūti izdarāms.

Ar tūrisma nozares uzņēmējiem regulāri kontaktus uztur arī Liepājas reģiona tūrisma biroja vadītāja Inta Šoriņa, lai saprastu, kas notiek nozarē un kā iespējams palīdzēt.

Liepāja gan viesnīcās, gan kafejnīcās jūtam viesu pieplūdumu, var atkodēt, ka tie nav vietējie, ģimenes no Rīgas, mūsu virzienā skatās arī lietuvieši, tas virziens sakustējies, bet tie nav milzīgi skaitļi. Kā jūtas Liepājas uzņēmumi, visi seko līdzi realitātei, nav ilūziju, ka varētu būt atpakaļ vecie laiki. Ceram, ka laika apstākļi palutinās un uzņēmēji varēs sarēķināt kādu peļņu arī šajā vasarā. Visi skatās līdzi, kas notiek, kas būs pēc  9. jūnija, visu vasaru var plānot tikai pa 4 nedēļu posmiem.

Prognozēt, kā klāsies uzņēmējiem, nav vienkārši, drīzāk sarežģīts varētu būt laiks pēc vasaras  sezonas, tāpēc jādomā jau tagad, kā dzīvot ziemas laikā.  Jāpiebilst, ka pašvaldība mazo vidējo uzņēmēju ikgadējo projektu konkursu plāno novirzīt tieši šai krīzes skartajai nozarei.