Ja pirms pandēmijas ārvalstu pacientu dinamika bija ar augšupejošu tendenci un 2019. gadā Latvijā dažādus medicīnas pakalpojumus izmantoja jau vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku no dažādām valstīm, tad pandēmija šo pozitīvo izaugsmes tendenci sabremzēja. Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesies zināmas korekcijas un Latvija no medicīnas tūrisma mērķa valstīm izsvītrojusi Krieviju un Baltkrieviju. Tas gan nenozīmē, ka no šīm zemēm cilvēki nebrauc uz Latvijas medicīnas iestādēm, bet plūsma ir krietni mazāka nekā pirms pandēmijas un pirms kara.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka pandēmijas periodā medicīnas tūrismam šķēršļus radīja ilgstošie iebraukšanas ierobežojumi Latvijā no trešajā valstīm.

Protams, arī Krievijas sāktais karš Ukrainā ieviesis savas korekcija un tas liek mainīt stratēģiskos virzienus.

 

Latvijas mērķa tirgi medicīnas tūrisma ziņā ir Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Īrija, Vācija, kā arī Lietuva un Igaunija. Uz jautājumu, vai Krievijas īstenotā kara dēļ Ukrainā, ārvalstu medicīnas tūristi piesardzīgi raugās arī uz Latvijas apciemošanu medicīnas nolūkos Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele pauž šādi.

Veselības centrs 4 savās filiālēs ik dienas apkalpo ap 2000 pacientu un no tiem lielākā daļa ir vietējie pacienti. Lana Kutiščeva skaidro, ka Latvijas trumpis starptautiskā konkurencē ir konkurētspējīga cena, kvalitāte, jo medicīnas iestādes strādā ar jaunākajām medicīnas iekārtām, augsti kvalificēts medicīnas personāls, kā arī pakalpojumu pieejamība. Latvijas spēju medicīnas tūrisma jomā konkurēt starptautiski atzinīgi vērtē arī plastiskas ķirurgs Jānis Zaržeckis, sakot, ka viņa klīnikā visvairāk ierodas pacienti no Apvienotās Karalistes. Tiesa, pandēmijas laikā teju visi pacienti bija vietējie.

Jānis Zaržeckis teic, ka Latvijas sniegtie medicīnas pakalpojumi ir ar augstu reputāciju un pie mums brauc nevis tādēļ, ka tiek piedāvāta zemāka cena, jo, kad runa ir par veselību, tad cena nav izšķirošais faktors medicīnas iestādes izvēlē.