Eiropas Savienībā galvenie konkurētspējas dzinējspēki ir galvaspilsētu un lielpilsētu reģioni. Tas ir secināms no jaunākā Eiropas Savienības reģionālās konkurētspējas indeksa. Tajā salīdzināti vairāk nekā 250 bloka reģioni, arī Latvija. Pētījumā gan joprojām ir skaidri redzama plaisa starp rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Kas ir konkurētspējīgākais reģions Eiropas Savienībā, kas ir panākumu pamatā, kas ir Latvijas plusi un mīnusi.

Eiropas Komisijas izstrādātājā pētījumā salīdzināta 268 Eiropas Savienības reģionu konkurētspēja, izvērtējot katra spēju piedāvāt pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem dzīvošanai un strādāšanai.

Rudenī publicētajā reģionālās konkurētspējas indeksā par Eiropas Savienībā viskonkurētspējīgāko atzīts Stokholmas reģions. Stokholmas reģiona priekšsēdētāja Irēne Svenoniusa Latvijas Radio Briselē skaidroja, kāda ir panākumu atslēga.

Vērtējot dažādu reģionu konkurētspēju, salīdzināti vairāki rādītāji kā laba pārvaldība, infrastruktūras attīstība, veselības aprūpe, darba tirgus, inovācijas.

Turpat aiz Stokholmas seko vairāki Londonas reģioni, Nīderlandes pilsēta Utrehta. Indeksā iezīmējas, ka galvenie konkurētspējas dzinējspēki ir galvaspilsētu un lielpilsētu reģioni, norādīja pētījuma līdzautors Luiss Dijkstra. Viņš ir Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Ekonomiskās analīzes nodaļas vadītājs.

Dijkstra indeksu salīdzina ar „diagnostikas instrumentu”, kura mērķis ir palīdzēt reģioniem uzlabot savas attīstības stratēģija, pievēst uzmanību lietām, uz kurām vajadzētu koncentrēties, lai uzlabotu konkurētspēju un ilgtermiņa izaugsmi, un reģioniem dot iespēju salīdzināties un mācīties vienam no otra.

Kartē gan joprojām ir skaidri redzama plaisa starp rietumiem un austrumiem, ziemeļiem un dienvidiem, atzīst pētījuma līdzautors Dijkstra. Konkurētspējīgāko topa augšgalā ir Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Lielbritānijas reģioni. Apakšdaļā – Bulgārijas, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas reģioni. Kur tiekties vēl ir arī Baltijas valstīm un Austrumeiropai.

Indeksā reģioni izvēlēti atbilstoši Eiropas Savienības NUTS 2 statistiski teritoriālajam vienību iedalījuma, kurā iedzīvotāju skaits ir aptuveni 800 tūkstoši līdz 3 miljoni. Attiecīgi Latvija indeksā ir viens reģions, Rīgu atsevišķi neizdalot.

268 reģionu konkurencē Latvija ieņem 202 vietu, iepaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Dijsktra skaidro galvenos secinājumus attiecībā uz Latvijas konkurētspēju.

Latvijai divi galvenie konkurētspējas izaicinājumi uzņēmējiem ir produktivitāte un darbaspēks, skaidro Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Uzmanība pievērsta arī globālajiem konkurētspējas indeksiem, kurā salīdzinātas pasaules valstis. Piemēram, jaunākajā Pasaules Bankas publicētajā biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingā Doing Business Latvija ieņem 19.vietu 190 valstu konkurencē. Bet rudenī publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija pakāpās par vienu vietu uz 41.pozīciju pasaulē.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.