Lielākā daļa no ēkām, kur šobrīd atrodas dažādas Iekšlietu ministrijas iestādes, būvētas 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā un ir kritiskā stāvoklī. Tādēļ Iekšlietu ministrija plāno būvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus, bet kur tam ņemt finansējumu? Daļu līdzekļu piešķirs no valsts budžeta, daļu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Ministru kabinets arī atbalstījis Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai. Ar ko publiskā un privātās partnerības projekti atšķiras no citiem finansējuma veidiem?

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs skaidro, ka visā Latvijā plānots būvēt jaunus infrastruktūras objektus - depo jeb katastrofu pārvaldības centrus.

Šobrīd notiek pārrunas par vēl deviņu centru būvniecības finansēšanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma. Papildus tiek pētītas iespējas būvēt katastrofu centrus arī ar publiskās un privātās partnerības projektu palīdzību. Centrālās finanšu līgumu aģentūras Publiskās un privātās partnerības nodaļas vadītājs Ritvars Timermanis stāsta, ka 10 gadu laikā Latvijā tiek īstenots tikai viens projekts.  

Kāpēc līdz šim publiskās privātās partnerības projekti Latvijā nav kļuvuši populāri? Ritvars Timermanis min divus iemeslus – trūkst informācijas un pieejams plašs ES fondu finansējums. Atšķirībā no ES projektiem, šajos projektos lielāka atbildība ir privātajam partnerim.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija skaidro, ka publiskās un privātās partnerības projekti jau 10 gadus ir populāri Lietuvā. Līva Zorgenfreija uzsver arī riskus, kādi var būt gan no publiskā, gan privātā partnera puses.

Nākotnē publiskās un privātās partnerības projekti būs virziens, kā saglabāt publisko investīciju apjomu, bet vēl daudz darba jāiegulda sistēmas izveidē un projektu vērtēšanā.