Pēc pirmajiem pārdzīvotājiem Covid-19 pandēmijas mēnešiem tā vien šķita, ka Ķīna būs tā valsts, kuras ekonomika no Covid-19 atkopsies visstraujāk. Tomēr pēdējos mēnešos situācija pandēmijas izcelsmes valstī nebūt nav optimistiska. Vērienīgs Covid-19 omikrona paveida uzliesmojums plosa Ķīnu un tās ekonomiku, ievērojami palielinot spiedienu uz jau tā būtiski iedragātajām piegādes ķēdēm. Ko šobrīd piedzīvo Ķīna un tās ekonomika un kā tas atbalsojas citviet pasaulē?

Pēdējo mēnešu laikā publicētajos datos par Ķīnas ekonomiku arvien biežāk lasāmi vārdi “kritums” un skaitļi, kas apzīmē lejupslīdi. Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka gan mazumtirdzniecības, gan rūpniecības apjoms valstī šogad aprīlī reģistrējis pēdējos divos gados straujāko kritumu. Savukārt Ķīnas eksporta apjoms šogad aprīlī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par teju 4%, kas ir vājākā izaugsme kopš 2020.gada jūnija. Tikmēr gada inflācija Ķīnā aprīlī reģistrējusi straujāku kāpumu par prognozēto, bet ražotāju cenu pieauguma temps palēninājies. Kopumā Ķīnas ekonomika pirmajā ceturksnī augusi par 4,8%.

Visus iepriekš minētos rādītājus ietekmējusi Ķīnas kopš pandēmijas sākuma īstenotā stingrā "nulles Covid" politika. Tā paredz ieviest lokālus lokdaunus, nosakot ceļošanas ierobežojumus un masu testēšanu. Un tieši tas arī tiek darīts šajā pavasarī, kad Ķīna piedzīvo masīvu omikrona uzliesmojumu. Pret Covid-19 nulles politiku vērsts ne mazums kritikas, jo tā, pēc kritiķu domām, tiek pielietota nerēķinoties ar sabiedrības vēlmēm un ietekmi uz ekonomiku. Tomēr politiķi neko sliktu tajā nesaskata, turpina Nacionālās veselības komisijas ekspertu grupas vadītājs Lians Vanjans.

Uzliesmojumā tiek vainots zems vakcinācijas līmenis vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū. Ierobežojumi ieviesti vairākās lielajās pilsētās, tostarp galvaspilsētā Pekinā, kur notiek arī plaša testēšana. Bet Šanhajā, kur mīt aptuveni 25 miljoni cilvēku, aprīlī tika noteikts lokdauns, kas jau ilgst vairāk nekā mēnesi. Tas raisījis plašu iedzīvotāju neapmierinātību gan ar Covid-19 nulles politiku, gan ar dažādām citām varasiestāžu darbībām. Šo pirmdien Šanhaja paziņoja par uzņēmumu pakāpenisku atvēršanu, un pakāpeniska lokdauna izbeigšana sākšoties no 1.jūnija, norāda investors un bijušais ASV Pārtikas un zāļu administrācijas komisārs Skots Gotlībs.

Rūpniecības pilsētā Šanhajā atrodas arī pasaules lielākā konteineru osta. (OSTA) Transporta kustība un ostas darbība ir traucēta, un vēl šomēnes kuģu skaits sastrēgumā pie ostas bija mērāms vairākos simtos, stāsta eksperte Ķīnas politikas jautājumos Kerisa Vita.

Stingrā Ķīnas stratēģija inficēšanās gadījumu izskaušanai par katru cenu ir izraisījusi postījumus piegādes ķēdēs, sagrāvusi mazos uzņēmumus un apdraudējusi valsts ekonomiskos mērķus. Ķīnas premjers Lī Kecjans aicinājis sniegt lielāku politisko atbalstu ekonomikai. Valstī valdošā Komunistiskā partija noteikusi, ka Ķīnas ekonomikas pieaugumam šogad jāsasniedz 5,5%, lai gan analītiķi brīdina, ka bez plašiem valdības īstenotiem stimulēšanas pasākumiem, to būs grūti sasniegt. Par to ir pārliecināts arī analītiķis Liu Lī-gans.

Lai kāds būtu Ķīnas vadības tālākais kurss, Covid-19 ierobežojumu sekas sekas jau izjutuši daudzi uzņēmumi, to vidū arī Vācijas uzņēmums “Adidas”, autoražotāji “Toyota” un “Tesla”, kā arī Japānas uzņēmums “Sony”.