LSM ziņās: Latvijā no ārzemēm atgriezušies tautieši lēni apgūst atbalstu biznesa sākšanai

Lai atbalstītu remigrantus, kas pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā, Ministru kabinets pērn nolēma atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu, vienam projektam piešķirot 9000 eiro. Projekta kopējais finansējums bija 180000 eiro, un tas ļāva visā Latvijā atbalstīt 20 projektus. Tomēr nauda piešķirta tikai deviņiem projektiem. Šogad finansējums vienam projektam palielināts līdz 10 000 eiro, bet vai remigranti spēs kvalificēties naudas saņemšanai?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits stāsta, ka granta piešķiršana saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no valsts remigrācijas atbalsta pasākumiem.

Pērn interese par atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai bija liela – saimniecisko darbību Latvijā vēlējās uzsākt 170 remigranti, tomēr naudu saņēma tikai deviņi. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza stāsta, ka arī Vidzemē apstiprināti tikai divi projekti, kaut nauda būtu pietikusi četriem. Lielākais klupšanas akmens izrādījās prasība, ka remigrantam pirms izbraukšanas no Latvijas jāizdeklarējas no iedzīvotāju reģistra.

Baiba Bārda kafejnīcu Cēsīs izveidoja, kad kopā ar vīru pārdeva nekustamo īpašumu Itālijā. Viņa vērtē – 9000 eiro būtu lieti noderējuši, bet arī viņa, lai gan Itālijā dzīvoja deviņus gadus, nebija izdeklarējusies no Latvijas iedzīvotāju reģistra.

Par izdeklarēšanos no valsts, dodoties strādāt uz ārzemēm, ir atbildīga Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tomēr, kā saka - likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka pagaidām labāks un vienkāršāks risinājums, kā pierādīt darba gadus ārpus Latvijas, nav atrasts.

Vai valstij vajag dot naudu cilvēkiem, kas strādājuši ārzemēs? Sabiedrībā viedokļi dalās, bet Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza uzskata, ka šāds atbalsts ir nepieciešams.

Šogad kopējais finansējums remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai sasniedzis 200000 eiro, viena projekta maksimālais apjoms ir 10000 eiro. Vai, nemainot finansējuma piešķiršanas nosacījumus, naudu izdosies ieguldīt reģionu attīstībā?

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.