Ko sola pārmaiņas Eiropas Centrālajā bankā?

Eiropas Centrālā banka ir sākusi plašu stratēģisko izvērtējumu par saviem monetārās politikas instrumentiem un mērķiem. Pēdējais reizi par eirozonas monetāro politiku atbildīgā institūcija šādu stratēģisku izvērtējumu veica pirms 16 gadiem. Taču kopš tā laika daudz kas mainījies, pārdzīvota dziļa krīze, eirozonas ekonomikas atkopšanās joprojām ir gausa. Eiropas Centrālā banka izvērtēs arī pašreizējo inflācijas mērķi un to, vai tai varētu būt kāda loma klimatu pārmaiņu iegrožošanā. Vairāk stāsta Gints Amoliņš.

Par lēmumu veikt monetārās politikas instrumentu un mērķu stratēģisko  izvērtējumu Eiropas Centrālās bankas Padome, kas apvieno eirozonas valstu nacionālo centrālo banku vadītājus, paziņoja pēc pēdējās sanāksmes Frankfurtē janvārī (23.janvārī).

Eiropas Centrālās bankas jaunā prezidente Kristīne Lagarda solīja, ka stratēģiskajā izvērtējumā „neatstās neapgrieztu nevienu akmeni”. Eiropas Centrālā banka jeb ECB tostarp izvērtēs eirozonas inflācijas mērķi, kas gadiem bijis noteiks kā tuvu, bet zem 2%. Analītiķi uzskata, ka ECB varētu nolemt inflācijas  mērķi noteikt vienkārši „ap” diviem procentiem, kas dotu vairāk elastības.

ECB arī izvērtēs savas komunikācijas praksi ar sabiedrību. „Iespējamos blakus efektus” mentārās politikas instrumentiem, kas pielietoti aizvadītajā desmitgadē.  Arī apsvērs, vai ECB varētu būt loma klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Lagarda piekrita Starptautiskā Norēķinu banka nesen publicētajam viedoklim, ka klimata pārmaiņas ir drauds finanšu stabilitātei:

Ir grūti nepiekrist šim secinājumam, ka klimata pārmaiņas apdraud finanšu stabilitāti. Turklāt, tas ir drauds un risks, kuru daudzi pārāk neņem vērā. Un lai arī mēs varbūt vēl atrodamies iepakaļus, mēs nesēžam rokas klēpī salikuši, neko nedarot.  Mēs ņemam vērā klimata pārmaiņas, lai uzlabotu veidu, kā patlaban darbojamies.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio norādīja, ka iepriekšējais ECB monetārās politikas stratēģiskais izvērtējums bija tālajā 2003.gadā:

Pasaules ekonomika ir gājusi uz priekšu, tehnoloģijas ir mainījušās. Ir piedzīvota dziļa finanšu krīze un pēc tam atkopšanās. Pirmo reizi monetārās politikas vēsturē mēs esam negatīvu procentlikmju teritorijā. Izmaiņas ir bijušas ļoti daudz, ļoti dažādas un ļoti plašas. Līdz ar to ir tikai normāli izvērtēt šos notikumus, apskatīties, kā tas ietekmē ekonomiku kopumā un kāda ir šo visu pārmaiņu ietekme uz monetāro politiku. Monetārā politika ietekmē ikvienu iedzīvotāju, ikvienu uzņēmēju. Tas ietekmē ekonomikas attīstību. Līdz ar to jautājums ir apskatīties, vai centrālās bankas īstenotā monetārā politika var turpināties, kā līdz šim, vai tajā ir nepieciešamas kaut kādas stratēģiskas izmaiņas.

Arī par inflācijas mērķi „tuvu, bet zem 2%” – Kazāks skaidro, ka vēsturiski šo mērķi uzstādīja laikā, kad inflācija regulāri bija krietni virs diviem procentiem:

Pēdējo gadu laikā sastopamies ar situāciju, ka cenas ir nevis jānospiež līdz 2% inflācijai, bet redzam, ka ECB, pat neskatoties uz ļoti plašo atbalstu ekonomikai, ar zemajām procentlikmēm, ar apjomīgu vērstpapīru iepirkšanas programmu – inflācija stūrgalvīgi pie tiem 2% tuvāk nevirzās. Pašlaik eirozonā inflācijas līmenis ir viens, pusotrs procents. Tas arī ir viens no jautājumiem – kādēļ. Kādēļ inflācija nav tuvu tiem diviem procentiem? Un tas arī ir viens no šiem stratēģijas izvērtēšanas jautājumiem.

Bet runājot par ECB iespējamo lomu klimata pārmaiņu iegrožošanā, eirozonas centrālo banku viedokļi atšķiras. Arī Kazāks pauž, ka pašlaik vēl ir pāragri spriest, kādi varētu būt stratēģiskās izvērtējuma secinājumi šajā ziņā:

Ekonomika, tehnoloģijas, vide ir gājušās uz priekšu, un centrālajai bankai viennozīmīgi ir loma arī šajos ekonomikas sektoros. Bet noteikti ir jāuzver – Eiropas Centrālā banka, lai arī ko darītu, nevar atrisināt pasaules klimata problēmas. Ļoti iespējams, ECB piedalīsies šo risinājumu meklēšanā un atbalstīšanā, bet tas būs atkarīgs gan no valstīm ar to fiskālo politiku, gan no uzņēmumiem – kā uzņēmumi tērēs, kam tērēs, gan no iedzīvotājiem. Tas ir kopējs mērķis.

Eiropas Centrālās bankas stratēģiskais izvērtējums plašā spektrā turpināsies vairākus mēnešus. To paredzēts pabeigt līdz gada beigām, kad Eiropas Centrālā banka izziņos, vai un kādas izmaiņas nolemts veikt tās monetārās politikas līdzekļos un mērķos.