Bankas brīdina par krāpniekiem, kas mēģina izvilināt internetbankas kodus, paroles un karšu datus. Tiek viltotas arī kredītiestāžu mājas lapas un pa telefonu iedzīvotājus aicina savus līdzekļus ieguldīt apšaubāmās investīcijās un kriptovalūtās. Kā neiekrist krāpnieku lamatās?
SEB bankas informācijas tehnoloģiju drošības eksperts Oskars Blumbergs stāsta, ka pēdējā laikā krāpnieki, zvanot pa telefonu, uzdodas par bankas darbinieku un informē par it kā aizdomīgiem darījumiem cilvēka kontā.
Banka “Citadele” izplatījusi paziņojumu, ka krāpnieki cenšas viltot internetbankas mājas lapas adresi, mainot kādu burtu vai pievienojot kādu lieku elementu. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops stāsta, ka krāpnieki iemācījušies viltot arī telefona numurus.
Valsts policijas pārstāvji vērtē, ka krāpnieki uzdarbojas viļņveidīgi. Arī iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un biežāk vēršas policijā. Bet, ja nauda tiek ieguldīta apšaubāmās investīcijās vai kriptovalūtās, cilvēki to saprot tikai pēc 3-6 mēnešiem. Par investīciju krāpniekiem un viltus mājas lapām stāsta CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem atpazīt krāpniekus, SEB banka izstrādājusi interaktīvu testu, kurā apkopotas biežāk izmantotās krāpnieku metodes. Stāsta bankas informācijas tehnoloģiju drošības eksperts Oskars Blumbergs.
SEB bankas izstrādāto testu meklējiet vietnē kiberkvests.lv.
Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X